RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Latvijas Krievu skolu aizsardzības asociācija iecerējusi piedāvāt valdībai alternatīvu likumu par izglītību, radio Baltkom ēterā pastāstīja sabiedriskās organizācijas aktīvists Konstantins Čekušins.
Oktobra sākumā valdošā koalīcija atbalstīja izglītības reformas koncepciju, kas paredz pakāpenisku pāreju pie izglītības latviešu valodā. Saskaņā ar ieceri no 2020./21. mācību gada visi vispārizglītojošie priekšmeti vidusskolās tiks pasniegti tikai latviešu valodā, pie tam mazākumtautību skolās saglabāsies iespēja apgūt dzimto valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītos priekšmetus. "Latvijas Krievu skolu aizsardzības asociācija, kurā es strādāju, apņēmusies publicēt portālā Manabalss.lv alternatīvu likumu, kas reglamentētu dzīvi mazākumtautību skolās," – paziņoja Čekušins.
Viņš norādīja, ka dokuments publicēts asociācijas mājaslapā.
"Alternatīvais likums nav jauns, tas izstrādāts jau 2004. gadā ar speciālistu palīdzību, kuri tolaik strādāja Izglītības ministrijā. Protams, tas ir jāpapildina un jāpārveido, taču jēga ir vienkārša – jābūt iespējai mācīties ģimenes valodā. Vaicā – bet ja šeit parādīsies ķīnieši, tad arī ķīniski? Jā, ja parādīsies 60 tūkstoši ķīniešu, viņu vecāki apvienosies un teiks, ka viņiem vajadzīga sava ķīniešu skola, tad protams," – paskaidroja Čekušins.
Patlaban aptuveni trešā daļa skolu Latvijā organizē mācības ne tikai valsts valodā, bet arī krieviski – valodā, ko par dzimto uzskata gandrīz 40% iedzīvotāju. Patlaban valstī ir 133 mazākumtautību mācību iestādes, starp kurām lielākā daļa ir krievu skolas. Pikets pret vispārējās izglītības pāreju pie mācībām valsts valodā ieplānots pirmdien, 23. oktobrī. Akcija sāksies pl. 12.00 pie Izglītības un zinātnes ministrijas ēkas.
Iepriekš Krievu skolu aizsardzības štāba, Latvijas Krievu savienības, Latvijas Cilvēktiesību komiteja, Krievu biedrība Latvijā, Pilsoņu un nepilsoņu savienības, Latvijas Krievu kopienas, biedrības "Dzimtene" un Latvijas antinacistu komitejas pārstāvji atklātā vēstulē vērsās pie valsts ministru prezidenta Māra Kučinska. Aktīvisti aicināja valdības vadītāju apturēt mazākumtautību izglītības iznīcināšanu un garantēt krievu un citu valodu lietojumu vispārizglītojošo priekšmetu pasniegšanā.
