Automātu kārtas, ierakumi, bruņumašīnas, vairāk nekā 3,5 kadru karavīru, rezervistu un zemessargu no visas Baltijas — Latvija kopā ar "kolēģiem" no NATO pirmdien sāka starptautiskās militārās mācības "Sudraba bulta 2017". eksperti ir pārliecināti: bezgalīgā manevru virkne un NATO militārās klātbūtnes paplašināšanās pie Krievijas rietumu robežām — tā vais nav tikai politika vien, tas ir arī ienesīgs bizness, it īpaši Baltijas valstīm. Par to, kāpēc "Krievijas iebrukuma draudu" ekspluatācija ir ne tikai modīga, bet arī ekonomiski izdevīga lieta — Andreja Stanavova materiālā no RIA Novosti.
Smieklīgi manevri
Mācības "Sudraba bulta 2017" (Silver Arrow 2017) ne ar ko īpašu nav ievērojamas. NATO ikgadējie manevri notiek kopš 2014. gada pulcē karavīrus no 12 valstīm: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Albānijas, Itālijas, Lielbritānijas, Polijas, Slovēnijas, Spānijas, Vācijas, ASV un Kanādas. Ja ignorēt oficiālo formulējumu ar īpašības vārdu "vērienīgas" un ņemt vērā dalībnieku patieso skaitu, no mēroga tur nav ne smakas.
"Krievijā pēc kara laika štata vienā motorizēto strēlnieku pulkā ir 2,4 tūkstoši cilvēku," — atzīmēja žurnāla "Gaisa kosmiskā robeža" galvenais redaktors, militārais eksperts Mihails Hodarenoks. — Tātad 3,5 tūkstoši cilvēku — tas nav pat ne brigādes līmenis. Trokšņa ir daudz, taču operatīvi stratēģiskā nozīme nav tālu no nulles. Toties, kā vienmēr, ir bungu rīboņa, bazūnes un pareizā atmosfēra."
Viņš uzskata, ka "Sudraba bultai", tāpat kā visām militārajām mācībām, kas notiek Baltijas valstīs, ir spilgti izteikts vektors — pret Krieviju — un politiskie motīvi, kas pārspēj militārās sagatavotības līmeni.
Jāpiezīmē, ka NATO sāka regulāras mācības pie Krievijas rietumu robežām pēc Krimas pievienošanās un konflikta sākuma Ukrainā, kā rezultātā pasliktinājās Krievijas un Rietumu attiecības. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu ne vienu reizi vien ir norādījis, ka daudzi Ziemeļatlantijas bloka manevri ir atklāti vērsti pret Krieviju. Pie tam Maskava vienmēr uzsver, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij.
"Viņi tur nodarbojas ne tik daudz ar militārajiem treniņiem, cik mākslīgi palielina spriedzi Krievijas un NATO starpā. NATO struktūrā Baltijas valsts ir militāri politiskās šizofrēnijas un histērijas ģeneratori. Tā ir prece, kas patlaban tiek labi pārdota un uz kuras rēķina var labi nopelnīt," — norādīja Hodarenoks.
"Krievu draudi" uz svariem
Patiešām, "preces" noiets nav slikts. No hamburgeriem ASV kareivjiem līdz rietumu investīcijām miljoniem dolāru vērtībā ostu un lidostu attīstībai — iespēju nopelnīt uz "krievu draudu" rēķina ir milzum daudz, tāpēc Baltijas valstis stājušās pie konveijera.
Vienkāršā shēma darbojas gludi: atliek tikai savilkt izbiedētu ģīmīti un pacelt augstāk plakātiņu ar krievu tanka fotogrāfiju, lai eiro un dolāri rindām vien ripotu reģionā, šautenes žvadzinot. Kā pēc burvja mājiena remontējas šosejas un dzelzceļi, atjaunojas stratēģiskas nozīmes lidostas un jūras ostas.
"NATO un ASV karaspēka klātbūtne Baltijas valstīs ir ekonomiski izdevīga to valdībai, — atzīmēja Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs. — Lai attaisnotu jaunu spēku dislokāciju, pastāvīgi tiek uzturēta militārā spriedze. Tas ir liels bizness, jo tamlīdzīgu spēku dislokācijai nepieciešami nopietni finansiālie līdzekļi. Nauda tiek piešķirta esošās infrastruktūras uzturēšanai un jaunās izvēršanai — tās ir lidostas, ceļu tīkls, jūras ostas. Daudzi vērtē, ka tuvākajā laikā par lielu NATO jūras kara bāzi varētu pārvērsties Klaipēda."
Militārais eksperts ir pārliecināts: Polija no finansiālā viedokļa ir mazāk atkarīga, bet Baltijas valstīs šis jautājums ir ļoti aktuāls — tas ir teju vai noteicošais. Ārvalstu spēku pastāvīgā klātbūtne un regulārās mācības šo valstu kasē ienes palielu naudu. Turklāt ārvalstu spēku apgādē piedalās vidējais un mazais bizness — arī tas nopelna savu kapeiku. Un tas viss notiek frāzes "krievi nāk!" aizsegā.
Atgādināsim, ka patlaban Polijā un Baltijas valstīs pēc rotācijas principa dislocētas vairākas NATO vienības, tostarp — ASV 2. tanku brigāde, kas bruņota ar 100 tankiem M1A1 Abrams, 150 kājnieku bruņumašīnām Bradley, 50 pašgājējām haubicēm M109 Paladin un mīnmetējiem, kā arī 80 prettanku raķešu kompleksiem Javelin. Brigādē dien vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku. Salīdzinājumam — Latvijas bruņotajos spēkos ir aptuveni 5 tūkstoši cilvēku.
