RĪGA, 16. oktobris — Sputnik. Rīgā, 18. novembrī, par godu Neatkarības dienai kārtējo reizi notiks lāpu gājiens. Eiroparlamentā virkne deputātu uzskata, ka šodienas lāpu gājieni atgādina analoģiskas Hitlera laika akcijas Vācijā, savukārt "Apvienība pret " grasās lūgt EP sadarboties līdzīgu akciju aizliegšanās visā Eiropā, raksta "Izvestija".
18. novembrī Latvija svinēs Neatkarības dienu. Republika tika pasludināta 1918. gada 18. novembrī. Rīgā šajā dienā notiks lāpu gājiens, kuru rosina Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" — "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". Akcijā tradicionāli piedalās tūkstošiem cilvēku.
Kā atzīmēja Nacionālā apvienība, nekā kopīga ar nacistu "fakelcugiem" esošajai akcijai nav.
"Katru gadu pasākumā piedalās arvien vairāk cilvēku. Tas notiek ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās. Tādēļ 20 tūkstoši cilvēki ir samērā reāla prognoze. Nekādas analoģijas ar lāpu gājieniem nacistiskajā Vācijā nav. Ar lāpām cilvēki sāka iziet ielās, jo novembris Latvijā ir ļoti auksts un mitrs mēnesis," pastāstīja partijas loceklis, Nacionālās apvienības padomnieks komunikācijā ar medijiem Imants Liepiņš.
Citi uzskati pastāv vairākiem Eiropas politiķiem, kuri šāda veida pasākumos saskata neonacisma atdzimšanas pazīmes Eiropā. Pēc viņu domām, lāpu gājieni pirmām kārtām asociējas ar Hitlera Vāciju, kur tie tika rīkoti par godu Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas un fīrera Ādolfa Hitlera panākumiem.
"Labēji radikālo ideju popularizēšana ir nopietna Vecās Pasaules problēma. It sevišķi aktuāla tā ir Baltijas valstīs un Ukrainā, kur ar vietējo varas iestāžu visatļautību pilsoņi regulāri pagodina "varoņu" piemiņu, kuri karoja Waffen SS rindās. Tādēļ Eiroparlamentam ir pēc iespējas ātrāk jāreaģē uz šo problēmu," uzskata eirodeputāts Jirži Maštalka.
"Apvienības pret nacismu" vadītājs Jānis Kuzins paziņoja, ka tuvāko mēnešu laikā organizācija nosūtīs Eiroparlamenta Petīciju komitejai oficiālu vēstuli ar lūgumu pievērst uzmanību gaidāmajam pasākumam un sadarboties šāda veida akciju aizliegšanai visā Eiropā.
"Lāpu gājiens faktiski ik gadu ar klusu vietējo varas iestāžu piekrišanu organizē visradikālākā Latvijas partija "Nacionālā apvienība" — politiskais spēks, kura sistemātiski virza likumus, kuru mērķis ir mazākumtautību tiesību apspiešana valstī," atzīmēja tiesībsargs.
Iepriekš Eiroparlamenta Krievijas savstarpējo attiecību komitejas priekšsēdētāja vietnieka Jirži Maštalka vadībā eirodeputātu grupa paziņoja par plāniem panākt sankcijas pret Baltijas valstīm, kurās varas iestādes neierobežo neonacisma ideju izplatīšanos. Ar šādu iniciatīvu uzstājās EP frakcija "Eiropas apvienotie kreisie / Ziemeļu kreisie un zaļie" (GUE/NGL). Tika ziņots, ka pieteikums tiks nosūtīts Eirokomisijai 2017. gada rudenī.
Tāpat deputātu grupa jau vērsusies Eiroparlamentā ar rezolūciju, kura nosoda fašisma noskaņojumu celšanos Baltijas valstīs. Taču dokumenta virzīšanas problēmu rašanās dēļ eirodeputāti grasās iziet tieši pie Eirokomisijas — ES izpildvaras iestāde, kurai nav tiešas atkarības no parlamenta.
