RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Lietuvas un Dānijas ārlietu ministri Lins Linkēvičs un Anderss Samuelsens kritizēja "Ziemeļu straumes" gāzes vada paplašināšanas plānus un paziņoja par plāniem izdarīt spiedienu uz Eiropas Komisiju ar mērķi bloķēt projektu, vēsta "Parlamentskaja gazeta".
26. septembrī abu valstu ĀM vadītāji veica tikšanos, kuras beigās organizēja savstarpēju preses konferenci.
Linkēvičs un Samuelsens paziņoja par Lietuvas un Dānijas plāniem "salīdzināt pulksteņus" gāzes vada "Ziemeļu straume 2" būvniecības projektā, ko īsteno Krievijas "Gazprom" kopā ar vairākām Eiropas kompānijām. Abas valstis uzskata, ka projekts palielinās Eiropas atkarību no Krievijas gāzes un izdarīs triecienu Ukrainai kā degvielas tranzīta valstij. Pēc Linkēviča sacītā, Viļņa un Kopenhāgena plāno izdarīt spiedienu uz Eiropas Komisiju "stingrākai" attieksmei pret projektu.
Dānija nevēlas uzņemties atbildību par boikotu
Dānijas valdība saņēma pieprasījumu no kompānijas Nord Stream 2 AG par atļaujas saņemšanu gāzes vada "Ziemeļu straume 2" celtniecībai valsts ekskluzīvā ekonomikas zonā Baltijas jūrā paziņoja Dānijas ĀM vadītājs Anders Samuelsens. Pēc viņa teiktā, šobrīd varas iestādes izvērtē to, taču līdztekus gatavo likumprojektus, kuri ļautu bloķēt gāzes vadu sakarā ar iekšpolitikas un ārpolitikas drošības iemesliem.
Neskatoties uz to, atzīmēja Samuelsens, vienpusējā kārtībā Dānija neuzsāks visa projekta boikotēšanu.
"Mēs neuzskatām par taisnīgu, ja tik maza valsts kā Dānija izlems tik lielu jautājumu. Tādēļ mēs mēģināsim pārliecināt Eiropas Komisiju, lai tā paceltu šo jautājumu," — teica dāņu ministrs.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzes vada maģistrāļu izbūvi no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes apmērā. "Gazprom" projektā piederēs 50% projekta, Eiropas kompānijām OMV, BASF, Engie, Shell, Uniper (izvesta no E.On) — pa 10%. Jaunais gāzes vads tiks izbūvēts līdzās "Ziemeļu straumei".
"Ziemeļu straume 2" nav pakļauta nevienam Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumam, kā arī Trešās enerģijas paketes, jo gāzes vads netiks ievilkts ES sauszemes daļā, un ies pa jūras dzelmi. Tādēļ EK vēlas panākt vienošanos ar Krieviju sakarā ar vairākiem pamatprincipiem, ko tā vēlētos apzīmēt šī gāzes vada darbībai.
Līdz ar to Eiropas Komisija vērsās pie Savienības valstīm pēc mandāta gāzes vada "Ziemeļu straume 2" projekta apspriešanai ar Krieviju. ES noteikumi nosaka, ka Eiropas Komisijai jāsaņem vismaz 16 valstu piekrišana, kurās dzīvo vismaz 65% ES pilsoņu, lai iegūtu mandātu pārrunām ar "Gazprom".
Pēc Eiropas Komisijas Enerģētiskās Savienības viceprezidenta Maroša Šefčoviča teiktā, vismaz 13 no 28 Eiropas Savienības valstīm atbalsta Eiropas Komisijas mandāta projektu par tiesību piešķiršanu EK veikt pārrunas ar Krieviju par iespēju izveidot projekta "Ziemeļu straume 2" juridisko bāzi.
