RĪGA, 1. augusts — Sputnik. Tuvāko sešu mēnešu laikā NATO vajadzētu izlemt, kā rīkoties tālāk: turpināt militārā potenciāla palielināšanu austrumu flangā vai tomēr apstāties un rīkoties saskaņā ar reālo situāciju drošības jomā, paziņoja Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško pastāstīja, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.
"Jau tuvākā pusgada laikā NATO vajadzētu izlemt, kā rīkoties tālāk. Izvēlēties pastiprināšanos pēc patlaban jau īstenotā — četru bataljonu grupu izvēršanas, papildu komandstruktūru tīkla izveides, bezgalīgajām rotācijām, huzāru maršiem, infrastruktūras uzlabošanas, noliktavu celšanas. Vai tomēr apstāties pie šīs robežas un turpmāk austrumu flangā rīkoties atbilstoši tai situācijai drošības sfērā, kas veidosies nākotnē," — teica Gruško telekanāla "Rossija 24" ēterā.
Viņš pauda uzskatu, ka alianses rīcība pēc "aukstā kara" beigām nav devusi nekādu pozitīvu rezultātu no Eiropas drošības uzlabošanas viedokļa.
"Visa NATO darbība periodā pēc "aukstā kara" nav devusi nekādu pozitīvu rezultātu Eiropas drošības jomā pato no tās dalībvalstu viedokļa," — atgādināja Gruško.
250 mācības gadā
Aleksandrs Gruško norādīja: "NATO ir pievērsusies 5. pantam — tā ir it kā cīņa ar lielu pretinieku, un Eiropas kontinentā tā var būt tikai viena valsts — Krievijas Federācija." Diplomāts paskaidroja, ka cīņa tiek īstenota ne tikai ar aizturēšanas politikas palīdzību, bet arī militārajā izaugsmē, kas ietver militārās mācības.
"Ja pavērosim NATO aktivitātes gada ciklu, kļūs skaidrs, ka to veido aptuveni 250 mācības. Piemēram, laikā no jūlija līdz novembrim tiks organizētas 18 mācības," — uzsvēra Gruško.
Pēc viņa domām, visu šo mācību iecere ir acīmredzama — "karadarbības austrumu teātra apgūšana un rotācijas spēku pastāvīgas klātbūtnes nodrošinašana pie Krievijas robežām". "To var nosaukt vienīgi par kara muskuļu demonstrēšanu pie mūsu robežām," — viņš norādīja.
Krievija jau reaģē
Krievija reaģē uz NATO pastiprināšanos austrumos un, pēc Gruško domām, jau ir paveikusi visu nepieciešamo, lai garantētu savu drošību jebkādā situācijā. Pie tam Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO uzsvēra, ka Krievijai nav nepieciešamības izmantot militārās mācības "Rietumi 2017", lai palielinātu savu spēku skaitu pie rietumu robežas — ja rastos nepieciešamība, pietiktu palielināt karaspēka grupējumu Kaļiņingradas apgabalā.
"Stāsta, ka rīt mēs uzbruksim Baltijas valstīm un nez kāpēc tās iekarosim. Šos plānus saista ar mācībām "Rietumi", ka mēs tur kaut ko pastiprināsim mācību aizsegā," — teica Gruško.
"Tās ir pilnīgas muļķības, jo, teiksim, ja mums jānostiprina grupējums Kaļiņingradas apgabalā, mēs no nostiprināsim bez kādām mācībām, tā ir mūsu teritorija, un mēs rīkosimies tā, kā uzskatīsim par vajadzīgu," — paziņoja Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško.
