RĪGA, 9. oktobris — Sputnik. Selina Jūla Dānijā protestē pret pārtikas zudumiem. Viņa iesaka sekot lielveikalu piemēram un leduskapī redzamākajā vietā nolikt produktus, kuru derīguma termiņš iet uz beigām, stāsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz somu avīzē "Ilta-Sanomat" publicēto materiālu.
Rakstā minēti pāris šausminoši skaitļi: trešā daļa visā pasaulē ražoto pārtikas produktu nenokļūst uz galda. Cilvēki ik gadus izmet atkritumos 1,3 miljardus tonnu produktu. Tos iznīcina, lai arī iedzīvotāju skaits pasaulē pieaug un daļa no viņiem cieš badu. Pārtikas atkritumi kaitē klimatam.
Taču Dānijā notikušas pozitīvas pārmaiņas: piecu gadu laikā izdevies samazināt produktu zudumu par 25%. Lielā mērā tas ir Krievijā dzimušās aktīvistes Selinas Jūlas nopelns. Savu dzīvi viņa veltījusi cīņai pret pārikas iznīcināšanu. Selina pati stāsta, ka stimulu devusi dzīve Maskavā 90. gados, kad sabruka PSRS.
"Reiz mana vecmāmiņa atgriezās no pārtikas veikala un teica: "Selina, veikalā nekā nebija, tur ir tukšs. Mums jāsāk taupīt ēdamais." Situācija bija briesmīga," — Selina Jūla pastāstīja seminārā Nordic Business Forum.
Pirms 25 gadiem, kad Jūla kopā ar māti pārcēlās uz dzīvi Dānijā, produktu pārpilnība veikalos viņu zināmā mērā šokēja.
Pirms 9 gadiem Selina sāka domāt, kā iespējams atrisināt produktu pārražošanas problēmu. Jūla nodibināja kustību Stop Wasting Food, kas drīz vien piesaistīja mediju uzmanību.
Rūpniecības pārstāvji neiebilst
Patlaban organizācija sadarbojas ar valdības un ES projektiem ar mērķi samazināt produktu zudumu, sniedz praktiskus padomus patērētājiem un restorāniem, turklāt sadarbojas ar ražošanas uzņēmumiem. 800 restorāni Dānijā pievienojušies kustībai Stop Wasting Food un izmanto kartona konteinerus pārtikas atliekām. Jūla ir laidusi klajā arī pavārgrāmatu par ēdienu pagatavošanu no pārpalikušiem produktiem.
Dānija jau ir kļuvusi par produktu racionālas izmantošanas paraugu, taču Jūla min daudzus piemērus, kuri ir ierasti citviet, piemēram, Somijā. Iepriekš veikalos Dānijā netika izpārdoti produkti, kuru lietošanas termiņš tuvojās beigām. Somijā tas ierasts jau sen. Mobilie pielikumi, ar kuru palīdzību dāņu restorānos iespējams ar atlaidi nopirkt pārpalikušos ēdienus, laisti klajā arī Somijā.
Jūla stāsta, ka nesen organizācija saņēmusi līdzekļus projekta īstenošanai ar mērķi ražot jaunus pārtikas produktus no produktu atliekām.
"Pārtikas rūpniecībā ir liela pārprodukcijas problēma. Ēdienus izdala bez maksas, un tas, protams, ir ļoti cēlsirdīgi. Taču ražotāji aizvien biežāk pārdomā, kā neizmantotos produktus pārvērst par produkciju, kas nestu peļņu," — viņa norādīja.
Pie tam Stop Wasting Food nav sastapusies ar pārtikas rūpniecības nozares pārstāvju iebildumiem. Organizācija sadarbojas ar lielām kompānijām, piemēram, Unilever un Nestle.
Jūlas padomi mājsaimniecībai
1. Kad ienākat virtuvē, izmantojiet to, kas jums ir. Nevajag domāt par bērniem Āfrikā — domājiet par to, cik daudz laika un naudas patērētājs tērē neizmantotajiem produktiem. Aprēķināts, ka ģimene Eiropā tiem vidēji tērē 20 stundas un 900 eiro gadā.
2. Sekojiet lielveikalu piemēram. Sakārtojiet redzamā vietā ledusskapī produktus, kuru derīguma termiņš tuvojas beigām.
3. Nesasaldējiet produktus, ko neviens neēdīs (tādus produktus Selina dēvē par "NLO" — "nepazīstamiem ledainiem objektiem").
4. Pirms doties uz veikalu, nofotografējiet sava ledusskapja saturu, lai nenopirktu neko lieku.
5. Gatavojiet mazāku daudzumu ēdiena. Dažkārt tā ir pārāk daudz.
6. Nelieciet svētku galdā visus ēdienus uzreiz. Sadaliet tos visam vakaram un pasniedziet nelielos servējamos traukos.
