RĪGA, 7. janvāris — Sputnik. Baltijas valstu vēstnieki Vācijā palūguši vācu medijus nesaukt Latviju, Lietuvu un Igauniju par bijušajām PSRS republikām, ziņo aģentūra LETA, atsaucoties uz Lietuvas ĀM ziņojumu.
Lietuvas Ārlietu ministrija informē, ka lūgumu izraisījusi portāla Zeit Online rubrika "Padomju Savienības mantojums". Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēstnieki Vācijā vērsušies pie portāla, informējot, ka Baltijas valstis Padomju Savienības sastāvā nav nokļuvušas savas vainas dēļ, un lielākā daļa rietumvalstu, tostarp arī Vācija nekad nav atzinušas Baltijas valstu okupāciju.
"Mēs vēlamies pievērst jūsu uzmanību tam, ka Baltijas valstu identificēšana kā "Padomju Savienības valstiskuma mantinieces" nav vēsturiski taisnīga un ir neprecīza arī no starptautisko tiesību viedokļa," — teikts diplomātu vēstulē.
Vēstulē atzīmēts, ka Baltijas valstis nav veidojušās no nulles pēc Padomju Savienības iziršanas, bet gan atjaunojušas okupācijas pārrauto neatkarību, kā arī deklarējušas savu valstu pārmantojamību. Tāpēc Baltijas valstis ne juridiski, ne politiski nevar saukt par bijušajām padomju republikām.
Pasaulei neredzamā okupācija
Latvija uzskata, ka laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam tajā valdījusi PSRS okupācija. Krievija šādu nostādni neatzīst. Okupācijas zaudējumu apzināšanas komisija ir valdības veidota, turklāt saņem finansējumu no valsts budžeta. 2015. gada novembrī Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja memorandu par sadarbību, kas paredz darbības koordināciju jautājumā par prasībām, kas tiek izvirzītas Krievijai par "padomju okupācijas zaudējumu" kompensāciju.
Krievija kā PSRS tiesību mantiniece to kategoriski neatzīst. Krievijas valdība jau vairākkārt norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tālaika starptautiskajām tiesībām.
Latvijas PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas pārstāve Ruta Pazdere pavēstīja, ka padomju gados Latvijas ekonomikai nodarītie zaudējumi ir vērtējami 185 miljardu eiro apmērā.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs informēja, ka Latvijas prasības par milzīgo kompensāciju padomju pagātnes dēļ izvirza "slimi cilvēki ar neārstējamu psihi." "Mēs tur izveidojām rūpniecību, modernizējām viņu ekonomiku, ieguldījām līdzekļus, kas uz vienu iedzīvotāju bija daudz lielāki nekā pašā KPFSR," — piezīmēja diplomāts.
Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsver, ka šajā gadījumā nav iespējams izmantot terminu "okupācija", jo karadarbība PSRS un Baltijas valstu starpā nenotika, un karaspēks tika ievests saskaņā ar vienošanos un šo valstu valdību piekrišanu. Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.