RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozi, sākot ar 2021. gadu, ES palīdzība Latvijai samazināsies par 6%, kaut arī iespējams par 17%. Šādus datus sniedzis resors Saeimas Sabiedrisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, vēsta rubaltic.ru.
Latvija ir viens no lielākajiem ES struktūrfondu un investīciju fondu recipientiem. Katrs septītais eiro valsts budžetā ir Eiropas fondu palīdzība, ko valsts izmanto kopš ES iestāšanās brīža. No 2007. līdz 2013. gadam Latvijai tika piešķirti apmēram 4,53 miljardi eiro. 2014.-2020. g. programmas ietvaros republikas budžetā ir jānonāk gandrīz 4,5 miljardiem eiro infrastruktūras, energoefektivitātes attīstībai un citiem mērķiem.
ES fondu sadalīšanas tāmi 2021.-2027. gadam Briselē sola sniegt nākamā gada vidū. ES finansēšanas samazinājumu saista ar Brexit un Eiropas Savienības jaunā septiņu gadu budžeta pieņemšanu 2020. gadā.
Latvijas Finanšu ministrija jau atradusi izeju no situācijas: iestādē plāno kompensēt eirofondu apjomu samazināšanos uz nodokļu reformas rēķina.
Ministrijas pārstāvis Nils Sakss paziņoja, ka nodokļa reformai ir "jākļūst par vislielāko instrumentu Latvijas ekonomiskajam izrāvienam". Pēc viņa teiktā, ienākumi, kuri tiks saņemti reformas rezultātā, viegli kompensēs zaudējumus no Eiropas finansējuma.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola iepriekš jau paziņojusi, ka apmēram piekto daļu no Latvijas budžeta veido eirofondi un, visdrīzāk, 2021. gadā valsts zaudēs papildus atbalstu. Šajā sakarā ministre aicināja republikas varas iestādes iemācīties saviem spēkiem pelnīt līdzekļus valsts budžeta papildināšanai.
Vislielākie Latvijas finanšu donori ir Eiropas Sociālais fonds (ESF), Eiropas reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Kohēzijas fonds vai izlīdzināšanas fonds (KF). Šo fondu līdzekļus pārvalda Finanšu ministrija. Tāpat Latvija apgūst līdzekļus no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un no Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda (EJZF). Kā rīkoties ar šo naudu, lemj Zemkopības ministrija.
