RĪGA, 17. februāris — Sputnik. Eiropas Savienības (ES) fondu kavēšanās var negatīvi ietekmēt budžeta izpildes rezultātus, žurnālistus informēja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) eksperts, ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Šonedēļ FDP sniegusi apstiprinājumu Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozēm, kas šogad paredz Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 3,2%. Valdība to izmantos, uzsākot darbu pie nākamā gada budžeta.
Šo scenāriju var vērtēt kā reālistisku, atzīmēja Kazāks, taču Latvijas ekonomikas attīstību un līdz ar to arī budžeta izpildes rezultātus 2017.gadā un nākamajos gados var ietekmēt būtisks riska faktors — eirofonu aizkavēšanās.
"Būvniecības nozare ir novājināta ārkārtīgi zemās aktivitātes rezultātā 2016.gadā, ko lielā mērā izraisījusi kavēšanās ar ES fondu ieplūdi ekonomikā. Pirmkārt, nav pārliecības, ka kavēšanās neturpināsies arī šogad. Otrkārt, nav skaidrs, vai, ES fondiem visbeidzot kļūstot pieejamiem, nozare spēs uzreiz uzsākt projektu īstenošanu atbilstošos apjomos," — uzsvēra Kazāks.
Šogad eirofondi un cits ārvalstu atbalsts nodrošināja 14% budžeta apjoma. 2016. gada novembrī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis norādīja, ka Latvijas ekonomiku balsta eirofondu "piešprices".
"Ļoti uzskatāmi redzam — kā aizkavējas Eiropas fondu pieejamība, tā mums uzreiz ir būtisks iekšzemes kopprodukta pieauguma kritums. Tas nozīmē, ka patiesībā mums nav savas ekonomikas," — teica prezidents.
