SVF: Baltijas valstis gūs priekšrocības globālās sasilšanas rezultātā

CC0 / pixabay / Изменение климата
Изменение климата - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Negatīvās sekas skars vairāk nekā pusi Zemes iedzīvotāju – pārsvarā tās būs valstis ar karstu klimatu, kuru starpā daudzās iedzīvotāju ienākumi ir zemi.

RĪGA, 3. oktobris — Sputnik. Globālās sasilšanas rezultātā valstīs ar karstu klimatu IKP uz vienu iedzīvotāju samazināsies, toties pieaugs ziemeļvalstīs, informē Starptautiskais valūtas fonds (SVF).

Eksperti prognozē, ka gaisa temperatūras palielināšanās par vienu grādu valstīs, kurās vidējā gada temperatūra sasniedz 25 grādus pēc Celsija skalas, piemēram, Bangladešā, Gabonā vai Haiti novedīs pie ražošanas apjomu krišanās uz vienu iedzīvotāju līdz 1,5%, kas turpināsies vismaz septiņus gadus. Autori atsaucas uz pētījumu par "vēsturiskajām likumsakarībām 180 valstīs pēdējo 65 gadu laikā".

SVF publicēja karti, kurā redzams, ka negatīvās sekas skars 60% Zemes iedzīvotāju, taču pie tam redzams, ka valstis ar aukstu klimatu sasilšanas rezultātā gūs priekšrocības.

© Международный валютный фондGlobālās sasilšanas negatīvās sekas skars 60% Zemes iedzīvotāju
Воздействие повышения температуры на 1 градус Цельсия на объем производства на душу населения - Sputnik Latvija
Globālās sasilšanas negatīvās sekas skars 60% Zemes iedzīvotāju

Aģentūra Bloomberg veica SVF datu analīzi un sastādīja valstu sarakstu, kuru IKP pieaugs. Līdera vietu ieņem Mongolija (tās IKP pieaugs par 1,3%), tai seko Islande (pieaugums par 1%), Somija un Krievija (atbilstoši 0,9% un 0,8%). Igaunija ieņem 8. vietu (0,7%), Latvija un Lietuva ierindojušās 10. vietā (0,6%).

Palma jūras krastā Jūrmalā. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Zinātnieki pastāstījuši, kad uz Zemes notiks klimatiskā katastrofa

Tas nenozīmē, ka minētās valstis pārvērtīsies par tropu paradīzi. Pētnieki izdarīja slēdzienus, ņemot vērā pagātnes laikapstākļu nelielās svārstības, turklāt nevienam nav zināms, kas notiks, ja temperatūra pacelsies virs agrākajiem rādītājiem. Prātā jāpatur arī lielas stihiskas nelaimes, piespiedu migrācija un citas problēmas.

Pie tam dati liecina, ka Krievija, vismaz sākotnēji varēja kļūt par netīšu labuma guvēju no tā, kas rada episka mēroga globālo problēmu. Nabadzīgās valstis dienvidos nesīs galveno katastrofas smagumu, ko galvenokārt radījušas bagātās valstis, savukārt ziemeļvalstis saņems neplānotu peļņu. Savu artavu ieguldījušas arī ASV, kuras jūnijā atteicās no Parīzes klimata nolīguma.

Ziņu lente
0