RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Vairāk nekā 3 miljoni cilvēku nobalsojuši referendumā par Irākas Kurdistānas neatkarību, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz aģentūru Rudaw.
Vēlēšanu iecirkņi oficiāli tika slēgti pl. 19.00, taču rindās stāvošajiem vēlētājiem tika dāvāta iespēja nobalsot arī pēc iecirkņu slēgšanas.
Tautas gribas izpausme
Kurdi ir lielākā etniskā grupa pasaulē, kam nav savas valsts. Lielākā daļa kurdu, kuru skaits sasniedz 40 miljonus, dzīvo Turcijā, Irākā, Sīrijā un Irānā, atgādina Rudaw.
2017. gada vasarā reģiona varastiestādes pasludināja referendumu par neatkarību, kura rezultātā, iespējams, radīsies jauna valsts. Tika izveidotas vēlēšanu komisijas, kuras paziņoja: balsstiesības ir vairāk nekā 3 miljoniem cilvēku. Vēlētājiem, kuri dzīvo aiz Irākas robežām, tika organizēta balsošana tiešsaistē.
Ankaras un Bagdādes draudi
Pret referendumu iebilda liels skaits valstu. To starpā pirmā bija Irāka un kaimiņvalstis — Turcija un Irāna, kuras iepriekš organizēja militārās mācības pie autonomijas robežām.
Krievijas attieksme pret iniciatīvu bija ieturēta. Valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka kurdu likumīgā vēlme ir jāīsteno miermīlīgi, starptautisko tiesību ietvaros. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs peskovs uzsvēra, ka Maskava atbalsta Tuvo Austrumu reģiona valstu veselumu. Viennozīmīgu atbalstu kurdiem pauda tikai Izraēla.
Turcija paziņoja, ka neplāno sākt bruņotu konfliktu referenduma dēļ Irākas Kurdistānā, taču spers soļus savas drošības apsvērumu dēļ. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans informēja, ka valsts varētu slēgt robežu ar autonomiju un pārtraukt naftas tranzītu. "Ventilis ir mūsu rokās. Tiklīdz mēs to slēgsim, darbs tiks pārtraukts," — paziņoja Erdogans.
ASV pauda "dziļu" vilšanos sakarā ar neatkarības referendumu Irākas Kurdistānā. "Savienotās Valstis ir dziļi vīlušās par to, ka kurdu reģionālā valdība nolēmusi organizēt vienpusēju referendumu par neatkrību, tostarp arī rajonos aiz Irākas Kurdistānas robežam. ASV attiecības ar Irākas Kurdistānas tautu nemainīsies pēc šīsdienas referenduma, taču mēs uzskatām, ka šis solis padziļinās nestabilitāti un grūtības Kurdistānas reģionam un tā tautai," — teikts Valsts departamenta paziņojumā.
ASV pauda viedokli, ka referendums "būtiski apgrūtinās" Kurdistānas reģionālās valdības attiecības ar Irākas valdību un kaimiņvalstīm.
Pešmergu reakcija
Kurdu militarizēto vienību — pešmergu — komandieris ģenerālis Sirvans Barzani intervijā aģentūrai RIA Novosti pastāstīja, ka izprot kaimiņu bažas, taču atgādināja, ka kurdi jau simt gadus sapņojuši par neatkarīgas valsts dibināšanu.
"Kāda jēga no vienotas Irākas, par kuras vienotību runā visa pasaule? Katru dienu mēs par to maksājam ar savām asinīm — tāda ir cena par mūsu dzīvi Irākā. Vai mums kopā ar viņiem jāpiedalās savstarpējās slepkavībās? Mēs negribam karot," — teica ģenerālis.
Barzani intervijā pateicās Krievijs valdībai par neitrālu viedokli referenduma jautājumā un norādīja, ka Irākas Kurdistānas neatkarības pasludināšanas gadījumā viņš, domājams, varētu ekipēt armiju ar Krievijas bruņojumu.
