RĪGA, 25. jūnijs — Sputnik. Pēc PSRS sabrukuma NATO plānoja sašķelt Krieviju — par to liecina dokumenti, kas glabājas Krievijas izlūkdienesta arhīvā, pastāstīja Krievijas nelegālās izlūkošanas veterāns programmā "Vesti v subbotu", ko vada Sergejs Briļovs.
Telekanāla "Rossija 1" speciālā reportāža notika par godu Ārējās izlūkošanas dienesta "S" pārvaldes 95. gadadienai (šī pārvalde nodarbojas ar nelegālo izlūkošanu).
Reportāžā piedalījās nelegālās izlūkošanas veterāns, kurš strādājisa ar īpaši slepeniem NATO dokumentiem. Izlūka seja pārraidē netika parādīta, balss bija sagrozīta. Reportāža viņu nosauca par "Pāvelu Andrejeviču" — atceroties slavenā padomju seriāla "Viņa ekselences adjutants" galveno varoni.
"Pāvels Andrejevičs" pastāstīja, ka viņa iegūtajos NATO dokumentos uzsvērts, ka PSRS sabrukums ir tikai pirmais posms.
"Pēc tam — izveidot Krievijas Ziemeļvolgas republiku, pēc tam — Vidusvolgas republiku, bet visu Krieviju novest līdz Maskavas kņazistes līmenim un izmēriem, — pastāstīja izlūks. — Šādi dokumenti ir. Tie atrodas mūsu dienesta arhīvā," — viņš piebilda.
NATO ir militāri politisks bloks, kas apvieno lielāko daļu Eiropas valstu, ASV un Kanādu. Nodibināts 1949. gada 4. aprīlī ASV. Faktiski kopš saviem pirmsākumiem NATO mērķis ir pretestība Padomju Savienībai, vēlāk arī Varšavas līguma (no 1955. gada) valstīm. Pēc Varšavas līguma darbības pārtraukšanas un PSRS sabrukuma tā orientējusies uz pretošanos Krievijai.
NATO un Krievijas attiecības saasinājās 2014. gada martā pēc Krimas pievienošanās Krievijai. NATO apturēja praktisko un militāro sadarbību ar Krieviju, taču nolēma saglabāt Krievijas un NATO Padomes kontaktus vēstnieku un augstākā līmenī.
2016. gada vasarā NATO dalībvalstu aizsardzības ministri pieņēma lēmumu par alianses bataljonu dislokāciju Baltijas valstīs un Polijā. Tolaik tika nolemts, ka Latvijā dislocēto bataljonu pamatos veidos Kanāda, Lietuvā — Vācija, Igaunijā — Lielbritānija, Polijā — ASV.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja, ka NATO darbības pie Krievijas robežām vērstas uz "gadu desmitiem veidotās militārās paritātes graušanu".
Pēc Krievijas Ārlietu ministrijas domām, NATO militārā potenciāla nostiprināšanās Krievijas robežu tuvumā apdroaud stabilitāti un drošību Eiropā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pavēstīja, ka "alianses darbības reģionos pie Krievijas robežām, neapšaubāmi, ir provokatīvas un destabilizējošas". Viņš piezīmēja, ka NATO ir teicami informēta par to, ka Krievija negatavojas uzbrukt nevienai alianses valstij.
