RĪGA, 14. septembris — Sputnik. Parlamenta aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti izskatīja grozījumus likumā par militāro dienestu un noraidīja piedāvājumu par obligātās iesaukšanas ieviešanu, vēsta Latvijas Radio 4.
"Labprātīgās-piespiedu kārtas" militārā dienesta iziešanas ideju piedāvāja Nacionālās apvienības deputāts Edvīns Šņore.
"Tā nebūtu tiešā obligātā militārā dienesta atjaunošana, kura Latvijā bija līdz 2006. gadam. Pēc būtības, šī dienēšana balstītos uz brīvprātības principa. Pirmkārt, bruņotos spēkus komplektētu no tiem, kuri vēlas dienēt, tos, kuru nepietiktu, tiktu iesaukti obligātā kārtībā. Līdzīga sistēma ir citās mūsu reģiona valstīs," paskaidroja savu piedāvājumu deputāts.
Šāda soļa nepieciešamību Šņore paskaidroja ar neparasto ģeopolitisko situāciju, kura saasinājās pēc Krimas pievienošanas Krievijai tāpat viņš atzīmēja, ka iesaucamo atlasē tiktu ņemti vērā daudzi faktori, piemēram, jauno cilvēku veselības stāvoklis.
Pret šņores piedāvājumu iebilda Aizsardzības ministrijas vadītājs Raimonds Bergmanis, kurš paziņoja, ka iestājas par Latvijas aizsardzības spēku palielināšanu, taču ir pret tāda veida soļiem, kuri liks valstij atteikties no Zemessardzes pilnveidošanas un profesionālā militārā dienesta nodrošināšanas attīstības.
"Mums instruktoru skolā pietrūkst telpu, lai viņi spētu sagatavot nepieciešamo militārdienējošo skaitu. Apmācībām, protams, nepieciešams ļoti daudz instruktoru. Tātad, obligātā dienesta ieviešana izjauks mūsu Zemessardzi un mūsu profesionālo dienestu! Protams, tā ir arī infrastruktūra, kuras mums nav. Un protams, tam ir nepieciešami milzīgi resursi. 10 gadu laikā tie ir apmēram 2 miljardi eiro," paskaidroja savu iebildumu iemeslu Bergamis.
Noraidot Šņores piedāvājumu, deputāti apstiprināja piedāvājumu par militārās nodaļas ieviešanu augstskolās. Saskaņā ar pirmajiem plāniem, militārās apmācības kursu varētu pasniegt kā brīvas izvēles priekšmetu. Turklāt, Aizsardzības ministrija plāno nākotnē izmaksāt studentiem, kuri būs izgājuši militāro nodaļu, kompensāciju, kura varēs segt pilnas mācību izmaksas augstskolā, un tie ir apmēram 5 tūkstoši eiro.
Militāro nodaļu plānots ieviest augstskolās jau šajā mācību gadā pilotprojekta ietvaros, savukārt kompensācijas summa vēl tiks izskatīta Ministru Kabinetā.
Lietuvā obligātā iesaukšana armijā tika atjaunota 2015. gadā, toreiz to skaidroja ar augošajiem draudiem valsts drošībai, raksta Sputnik Lietuva.
Saskaņā ar Lietuvas likumdošanu obligātajā militārajā dienestā tiek iesaukti vīrieši vecumā no 18 gadiem. Ja trīs mēnešu laikā kopš pavēstes saņemšanas brīža, iesauktais neiesniedz reģistrāciju reģionālajā iesaucamo militārdienējošo komplektēšanas nodaļā, tad viņam draud sods no 30 līdz 60 eiro apmērā, savukārt atkārtota neierašanās varētu izmaksāt jau 140 eiro vai arī vest pie kriminālās atbildības.
