18:52 10 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1077
  • RUB70.4627
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Latvijas Bankas vadītājs: nodokļu reformas vietā iznācis čiks

© CC BY-SA 2.0 / wikipedia / Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
Latvijā
Saņemt īso saiti
55

Pēc Ilmāra Rimšēviča domām, nodokļu reforma ir tik izplūdusi, ka pārvērtusies par čiku; uzņēmēji nejūt pārliecību par nākotni, jo valsts atkal maina spēles noteikumus.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs intervijā Latvijas radio kritizēja nodokļu politikas reformu, atzīmējot, kompromisu rezultātā labā iecere pārvērtusies par čiku — varasiestādes kārtējo reizi maina spēles noteikumus.

Iepriekš valdība apstiprināja grozījumus nodokļu reformas ietvaros, un patlaban Saeima nodevusi likumprojektus komisijām. Grozījumi nodokļu likumdošanā paredz ieviest progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, paaugstināt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmi, atcelt UIN avansa maksājumus un ieviest 0% UIN likmi reinvestētajai peļņai, saglabāt pretrunīgi vērtēto mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu, palielināt akcīzes degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Jaunie spēles noteikumi

"Pašreizējais variants ir politisko partiju kompromisa lēmums, kā rezultātā tā saucamā reforma ir atšķaidīta un faktiski ir izkalts čiks", — norādīja Rimšēvičs.

Pēc viņa domām, nodokļu reforma ir izvērtusies par nākamā gada budžeta korekciju.

"Mums vajag izravēt vārdu "reforma". Tā nav reforma, bet 2018. gada budžeta projekts,", — atzīmēja Latvijas Bankas prezidents.

Iepriekš, iepazīstinot ar gaidāmās reformas pamatprincipiem, Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis apgalvoja, ka reformas rezultātā budžeta deficīts nepalielināsies. Viņš norādija, ka piedāvājums ir tiktāl līdzsvarots, lai neradītu negatīvu efektu.

Savukārt Rimšēvičs intervijā pauda, ka piepildījušās regulatora lielākās bažas.

Veselības aprūpes melnais caurums

Pēc Rimšēviča vārdiem, valsts kļuvusi par veselības aprūpes reformas ķīlnieku.

Viņš atzīmēja, ka darbs pie nodokļu izmaiņām noritējis labi līdz maija sākumam, kad "lietas sāka buksēt". Parādījās vēlme rast papildu finansējumu veselības aprūpei, un pēc tam pozitīvajām lietām saistībā ar konkurētspējas palielināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu "pārvilkta svītra".

"Pašlaik Latvijas valsts ir nesakārtotās veselības sistēmas ķīlnieki. Tagad turpināsim dzīvot pa vecam un mest naudu melnā caurumā," — viņš norādīja.

Latvijas valdība un veselības aprūpes darbinieku arodbiedrības nevar vienoties par vairākiem veselības aprūpes reformas punktiem. Viena no ģimenes ārstu prasībām ir kapitācijas (izmaksas par pacientiem) summas palielināšana par 30%. Veselības ministrija piedāvāja palielināt tajā iekļauto ārstu algu, taču mediķi tam nepiekrīt. VM un ārstu viedokļi ir atšķirīgi arī kopējās prakses izveides jautājumā. Ģimenes ārstu streiks sākās 3. jūlijā, tajā piedalās vairāk nekā 600 mediķi.

Valdības apstiprinātie grozījumi paredz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmju pieaugumu par 1% no 2018. gada. Saņemtie ienākumi tiks atvēlēti veselības aprūpes finansēšanai. Plānots, ka šis solis nozarei papildus ienesīs 84,6 milj. eiro 2018. gadā, 98,1 milj. — 2019. gadā un 103,9 milj. — 2020. gadā.

Pēc temata

Kučinskis: palielināsim sociālās iemaksas – būs nauda medicīnai
Ministru Kabinets samazinājis ienākumu nodokli trūcīgajiem un pacēlis bagātajiem
Ārstu streiks: kas ir kapitācija un normālā darba diena

Galvenie temati