Vienā jomā Igaunija ieņem līdera pozīcijas vispasaules reitingos, taču diezin vai ar to iespējams lepoties. Autoritatīvā pētnieciskā organizācija World Life Expectancy ziņo, ka valsts ieņēmusi līdera vietu alkohola rezultātā novēroto nāves gadījumu ziņā. Speciālisti uzskata, ka problēma jārisina valsts līmenī, — tai nepieciešams komplekss risinājums. Taču valdība nevēlas uzklausīt ekspertus un izmanto tikai vienu metodi — alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa celšanu.
Tas ir pašsaprotams: ierēdņu aktivitātes acīmredzama izpausme ir. Turklāt teorētiski iespējama valsts budžeta papildināšanās. Taču situācija nav tik vienkārša. Igaunija nav liela, un iedzert gribētāji dzīvo atbilstoši parunai "trakam sunim septiņas verstis ir tīrais sīkums". Ja Igaunijā regulāri aug alkohola cenas, kaimiņvalstī — Latvijā, kura ir tepat blakus, neviens cenas nepaaugstina.
Pētījums liecina, ka tikai šogad vien gandrīz 30% Igaunijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem devušies pie kaimiņiem pēc alkohola. Pie tam statistika demonstrē šo rādītāju pieaugumu. Salīdzinājumā ar pērno gadu igauņu alkotūristu skaits Latvijā ir dubultojies. Starp citu, arī somi, kuri agrāk veselām kastēm pirka alu, vīnu un vodku Igaunijā, tagad brauc tālāk un dzīvinošo avotu meklē Latvijā. Tas ir vēl viens mīnuss valsts budžeta ieņēmumos.
Nesen Igaunijas medijos pavīdēja ziņa par to, ka vācieši, ciemojoties Tallinā, uzskatījuši, ka alus vietējos bāros ir pārāk dārgs. Droši vien nākamreiz viņi dosies uz Rīgu, lai tur nogaršotu alu un salīdzinātu cenas. Igauņu alkohola mīļotājiem ir grūti, gandrīz neiespējami pārciest tādu alkatību — gan vietējās varasiestādes, gan uzņēmēji pilnām rokām grābj no viņa maka aizvien vairāk un vairāk naudas. Tāpēc viņi dodas uz dienvidu pusi, kur pie robežas kā sēnes pēc lietus paceļas dzērienu veikali.
Rodas skumjš paradokss: Igaunijas budžets nepapildinās, un alkoholisma līmenis valstī arī nekrītas. Varbūt skumjā statistika pamudinas ierēdņus un politiķus izvēlēties komplekso pieeju, par ko runā speciālisti? Eksperti atzīmē, ka liela daļa alkohola patērētāju apgalvo, ka tas ir vienkāršākais relaksācijas un spriedzes noņemšanas līdzeklis. Aizvien vairāk ir arī to, kuri uzskata alkohola patēriņu par lētāku izklaidi nekā teātris, kino un tā tālāk. Nākas atzīt, ka viņiem ir taisnība: izklaides pasākumu biļešu cenas Igaunijā aug vērā ņēmamā tempā. Starp citu, tas notiek tāpec, ka arī šajā jomā valsts nav varējusi atturēties no pārliecīgiem nodokļiem.
Vēl viens ļoti nepatīkams secinājums rodas pats no sevis: Igaunijas darbspējīgie iedzīvotāji dzīvo nopietna, pastavīga stresa apstākļos, ko spēj mazināt tikai ar lielu alkohola devu. Rezultātā ne tikai mazinās nauda kabatās, bet arī samazinās cilvēku mūžs, turklāt šī faktora ietekmē samazinās arī iedzīvotāju skaits. Galu galā, cilvēki nedzer tāpēc, ka būtu laimīgi, tāpēc kļūst dīvaini ap sirdi, domājot par Igaunijas vienkāršo iedzīvotāju skumjajām perspektīvām.
