RĪGA, 3. septembris – Sputnik. Varšavā notika protesta akcija pret padomju karavīru pieminekļu nojaukšanu, vēsta RIA Novosti korespondents.
Sestdien vairāki cilvēki sanāca kopā pie ASV vēstniecības Polijas galvaspilsētā. Viņi pieprasīja pārskatīt likumu "Par komunisma vai cita totalitāra režīma propagandas aizliegšanu ēku, objektu un sabiedriskas nozīmes vietu nosaukumos" un nepieļaut, lai tā realizēšanas ietvaros tiktu nojaukti pieminekļi padomju karavīriem, kuri atbrīvoja Poliju Otrā pasaules kara laikā.
Akcijas dalībnieku vidū bija arī patriotiskās organizācijas "Kursk" aktīvisti, kuri nodarbojas ar padomju kara pieminekļu restaurāciju Polijas teritorijā, kā arī nereģistrētās politiskās partijas "Smena" locekļi.
Viens no akcijas organizatoriem Marčins Adams pastāstīja žurnālistiem, ka pasākuma dalībnieki plāno nodot vēstuli ASV prezidentam Donaldam Trampam ar pieprasījumu paskaidrot Vašingtonas attieksmi pret to, kas notiek Polijā, tostarp, pret problēmām ar padomju pieminekļu saglabāšanu.
"Mēs atnācām šeit, pie Amerikas vēstniecības, lai parādītu, ka tieši Vašingtonā meklējami faktori, kuri izraisa noteiktu histēriju, kas pāriet karā ar pieminekļiem,"- teica viņš.
"Mēs vēlamies nodot vēstuli un pajautāt Donaldam Trampam, vai tiešām ASV vēlas, lai padomju karavīri, kuri atbrīvoja Eiropu, Polijā netiktu nekādā veidā pieminēti," —piebilda akcijas organizators.
"Tas ir vēstījums ar lūgumu paziņot Vašingtonas pozīciju šajā jautājumā, paskaidrot, vai ASV ir gandarīti sakarā ar to, ka milzīgās antihitleriskās koalīcijas karavīriem, kuri gāja boja poļu zemēs, nevar būt pienācīgu piemiņas vietu," — paskaidroja viņš.
Pēc Adama vārdiem, pieminekļu demontāžas plāni ir "necienīgi".
"Jāpievērš uzmanība, ka Vācija šos pieminekļus pie sevis saglabā un rūpējas par tiem. Kādēļ tad Polija – valsts, kura padomju karavīriem ir parādā par savas teritorijas atbrīvošanu, par garas robežas iegūšanu un par pilnu piekļuvi pie Baltijas jūras, tagad, pēc gandrīz 30 gadiem pēc Polijas Tautas Republikas pazušanas, saasina šīs noskaņas?" —noslēgumā teica Adams.
Analoģiska akcija sestdien notika Tallinā, kur apvienība "Krievijas līdzpilsoņi Eiropā" organizēja piketu pie Polijas vēstniecības. Kā RIA Novosti pastāstīja viens no akcijas organizatoriem Sergejs Čaulins, neskatoties uz lietu, pie diplomātiskās misijas sanāca kopā ap 20 cilvēkiem. Piketētāji turēja rokās plakātus ar uzrakstiem krievu un poļu valodās, kuri aicināja aizstāvēt atbrīvotāju karavīru piemiņu.
Pēc Čaulina vārdiem, slikto laikapstākļu dēļ pikets ilga vien 40 minūtes paziņotās vienas stundas vietā. "… Mēs paziņojām par problēmu, sniedzām kopējo noskaņojumu. Nekādu notikumu nebija, viss noritēja normāli," — atzīmēja viņš.
Polijas prezidents Andžejs Duda jūlija vidū parakstīja likuma grozījumus par komunisma vai cita totalitāra režīma propagandas aizliegšanu ēku, objektu un sabiedriskas nozīmes vietu nosaukumos. Likums stāsies spēkā pēc trīs mēnešiem kopš parakstīšanas brīža un paredz, tostarp, padomju pieminekļu nojaukšanu. Pēc Polijas Nacionālās piemiņas institūta aprēķiniem likums attiecināts aptuveni uz 230 Sarkanās Armijas pieminekļiem.
Pret šo likumu ir neviennozīmīga attieksme pat Polijas varas iestādēm reģionos. Piemēram, nesen Gdaņskas prezidents Pāvels Adamovičs paziņoja, ka nepārdēvēs pilsētas ielas dekomunizācijas likuma ietvaros.
