RĪGA, 21. novembris — Sputnik. Šodien Strasbūrā sākas Eiropas Parlamenta plenārsesija. Tās darba kārtībā iekļautas debates par situāciju Sīrijā un Turcijā, Eiropas aizsardzības stiprināšanas pasākumiem un informatīvo pretdarbību Krievijas medijiem, galvenokārt – aģentūrai Sputnik un telekanālam RT, vēsta RIA Novosti.
Trešdien notiks balsojums par rezolūciju "ES stratēģiskās komunikācijas – pretdarbība trešo pušu propagandai". Dokumentā teikts, ka Krievija vēršas pret Eiropas Savienību ar "naidīgu propagandu". Rezolūcija nav saistoša.
Pretdarbību Krievijai dokumenta autori pielīdzina pretdarbībai "Islāma valstij" – teroristiskai organizācijai, kas aizliegta vairākās valstīs, tostarp arī Krievijā, un aicina Eiropas Komisiju līdz ar ES dalībvalstīm atvēlēt papildu finansējumu kontrpropagandas projektiem. Iepriekš portāls EU Observer informēja, ka ES darba grupa, kas izveidota jautājumiem par informatīvo pretdarbību KF, šiem mērķiem varētu saņemt budžetu 1 miljona eiro apmērā. Tiek ierosināts pastiprināt un finansiāli atbalstīt telekanālu Euronews.
Uz cenzūras robežas
Dokumentā apgalvots, ka Krievijas valdība, kuras mērķis it kā esot novājināt un sašķelt Eiropas Savienību, "uzstājīgi izmanto plašu līdzekļu un instrumentu spektru." Krievija it kā finansiāli atbalstot opozīcijā strādājošās politiskās partijas un organizācijas ES valstīs un izmantojot starpvalstu divpusējo attiecību faktoru, lai sašķeltu sabiedrības locekļus.
Rezolūcija norāda, ka galveno informatīvo apdraudējumu Eiropas Savienībai un tās partneriem Austrumeiropā nes aģentūra Sputnik, telekanāls RT, fonds "Russkij mir" un Krievijas Ārlietu ministrijai pakļautā federālā aģentūra "Rossotrudņičestvo".
Eiropas Parlamenta rezolūcijas projekts aicina ES valstis sadarboties ar NATO, lai attīstītu "koordinētu stratēģisko komunikāciju" mehānismus un cīnītos ar "hibrīddraudiem".
Projektā izmantotie formulējumi robežojas ar ierosinājumu ieviest cenzūru pret Krievijas medijiem un aicina ES valstis izstrādāt "konkrētas juridiskās iniciatīvas, lai kļūtu efektīvākas un atbildīgāk risinātu dezinformācijas un propagandas problēmas." Pie tam dokumenta autors piebilst, ka nepieciešams mediju plurālisms un informācijas brīvība.
Pret bezatbildību
Dokumenta autore ur Eiropas Parlamenta deputāte Anna Fotiga, Polijas pārstāve. Debates rezolūcijas jautājumā notiks otrdien, 22. novembrī. Vairāki deputāti dokumentu neatbalsta. Piemēram, deputāts Havjērs Kouso no Spānijas uzskata, ka ir bezatbildīgi tādu valsti kā Krievija no apdraudējuma viedokļa pielīdzināt "Islāma valstij".
Kouso grupa pieprasa piešķirt Krievijai svarīga ES partnera un nozīmīga globālā spēles dalībnieka statusu – gan starptautiskās drošības sfērā, gan jautājumā par kopīgu cīņu pret ISIS, kā arī atcelt pret Krieviju vērstās Eiropas sankcijas, atjaunot Krievijas un ES vienošanās darbību un stingri nodalīt ES un NATO.
Nekaitētu rūpīgi apgūt informāciju
Eiropas Parlamenta Ārlietu komiteja rezolūcijas projektu apstiprināja jau oktobrī, pie tam tolaik dokuments saturēja vairākas kļūdas, piemēram, informatīvā aģentūra RIA Novosti tajā bija nodēvēta par telekanālu.
Iepriekš vairāki rietumvalstu un Austrumeiropas politiķi, tostarp arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, Ukrainas prezidents Petro Porošenko un dažādu līmeņu amatpersonas norādīja, ka sajūt reālus draudus no Krievijas mediju puses, pie tam viņi bieži vien sniedza nepatiesus datus par Krievijas mediju budžetiem. Maskava jau vairākkārt augstākajā līmenī ir noraidījusi apsūdzības par to, ka Krievija izmanto kibertelpu agresīvām darbībām.
