RĪGA, 1. septembris — Sputnik. Lielbritānijai nāktos atteikties no pārrunu procesa ar ES Brexit jautājumā, radio Sputnik ēterā pastāstīja Alans Skeds, Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) dibinātājs.
Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers otrdien paziņoja, ka ir neapmierināts ar dokumentiem, ko Lielbritānija iesniegusi sakarā ar izstāšanās procesu no Eiropas Savienības. Pie tam galvenais sarunu vadītājs no ES puses Mišels Barnjē uzskata, ka pārrunas nenotiek nopietni.
"Viņi (Eiropas līderi – red.) nepiedalās pārrunās godprātīgi. Viņi skatās uz mums no augšas, aizvaino mūs. Viņu attieksme pret Lielbritāniju ir tāda pati, kā pret Grieķiju, kad tā sāka pārrunas par subsīdijām. Šaubos, vai Žans Klods Junkers pat ir lasījis šos dokumentus," – uzskata Skeds.
Pēc viņa domām, Brisele cenšas piespiest Lielbritānijas valdību padoties, it īpaši jautājumā par izmaksām Eiropas Savienībai. Britu mediji informē, ka Francija ieteikusi Lielbritānijai izmaksāt ES budžetā 10 miljardus sterliņu mārciņu.
"No likuma viedokļa ir skaidrs, ka Lielbritānija nav parādā ES ne peniju. Līgums neparedz nekādas saistības kaut ko izmaksāt, ja jūs izstājaties (no Eiropas Savienības – red.). Lordu palāta sagatavoja atskaiti komisijai par to, viņi norādīja, ka saskaņā ar likumu nav iemeslu neko izmaksāt Eiropas Savienībai, — uzsvēra Skeds. – Lieta tāda, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās ES parādīsies milzu caurums budžetā, un ES varasiestādes nezina, kā to aizpildīt, tāpēc viņi izmisīgi vēlas naudu."
Pēc politiķa vārdiem, Lielbritānijas valdība ir nepārprotami informējusi par savu viedokli šajā un citos jautājumos. Tomēr ES ar to nepietiek, savu sašutumu pauda politiķis.
"Pārrunās nenopietna ir ES. (Lielbritānijas – red.) valdība iesniedza kaudzi dokumentu un paskaidroja savu viedokli. Tā vēlas noslēgt tirdzniecības līgumus ar citām valstīm. Man šķiet, Lielbritānijai ceļš uz priekšu nozīmētu atteikšanos no šīm pārrunām," – paziņoja Skeds.
Vakar Briselē noslēdzās ES un Londonas pārrunu trešais raunds Brexit noteikumu jautājumā. 2016. gada 23. jūnijā gandrīz 52% Apvienotās Karalistes iedzīvotāju izteicās par Lielbritānijas izstāšanos no ES. 29. martā valsts premjerministre Terēza Meja oficiāli informēja Briseli par izstāšanās procedūras sākumu. ES un Lielbritānijas oficiālās pārrunas Brexit jautājumā sākās Briselē 19. jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES jānotiek līdz 2019. gada 29. martam.
