RĪGA, 19. jūnijs — Sputnik. Lielbritānija un Eiropas Savienība oficiāli sāk sarunas Brexit jautājumā — gandrīz gadu pēc referenduma, kurā lielākā daļa Apvienotās Karalistes iedzīvotāju nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.
Referendums par valsts izstāšanos no ES Lielbritānijā notika pērnā gada 23. jūnijā. Par izstāšanos nobalsoja gandrīz 52% britu, pret — aptuveni 48%.
Nākamajā dienā pēc plebiscīta par atkāpšanos no amata paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, un 13. jūlijā valdības vadību sāka Terēza Meja. Šī gada janvārī politiķe iepazīstināja ar valdības tēzēm par gaidāmajām pārrunām ar Eiropas Savienību.
Svarīgākais jaunums britiem un ES bija informācija par to, ka līdz ar izstāšanos no savienības valsts pametīs vienoto Eiropas tirgu, Muitas savienību un atteiksies no Eiropas tiesas jurisdikcijas. Pieeja tūlīt tika nodēvēta par "stingro"Brexit.
"Smags darbs"
Šodien uz Briseli dodas komanda, kas atbild par pārrunām. To vada Brexit lietu ministrs Deivids Deiviss.
"Tagad sākas smags darbs. Mums jānodrošina darījums, kas nāks par labu visām Apvienotās Karalistes daļām," — paziņoja Deiviss un uzsvēra, ka izstāšanās no ES ļaus Lielbritānijai nodrošināt jaunu nākotni.
Vēl nesen saglabājās iespēja, ka pārrunu sākums Brexit jautājumos tiks atlikts, ņemot vērā politisko nestabilitāti Lielbritānijā ārkārtas parlamenta vēlēšanu fonā, pēc spēcīgā ugunsgrēka dzīvojamajā ēkā Londonā un vairākiem teroristiska rakstura incidentiem. Šie notikumi vājināja konservatīvās partijas pozīcijas un premjermnistres Terēzas Mejas politisko nozīmi. Tomēr valdībai izdevās laikus sākt dialogu ar Eiropas Savienību.
Lielbritānijai un Eiropas Savienībai jāvienojas par "šķiršanos" līdz 2019. gada marta beigām, taču šo termiņu iespējams pagarināt pēc pušu vienošanās.
Garantēt tiesības
Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas tiks apspriests vispirms, — ES dzīvojošo un strādājošo britu tiesību garantija, kā arī Lielbritānijā dzīvojošo un strādājošo eiropiešu, tostarp — latviešu — tiesības.
Lielbritānijas valdība paudusi gatavību "pēc iespējas ātrāk garantēt Lielbritānijā dzīvojošo Eiropas pilsoņu tiesības, kā arī britu pilsoņu tiesības citās Eiropas valstīs". Arī Eiropas Savienība ir vienisprātis ar partneriem Lielbritānijā.
Viens no jautājumiem, kuru prioritāru risinājumu pieprasa ES, ir Apvienotās Karalistes saistību izmaksa aptuveni 50-60 miljardu eiro apmērā.
