1955. gada 14. maijā tiek noslēgts Varšavas līgums. Līgumu paraksta Austrumu bloka valstis un tas vēl spilgtāk iezīmē divas pretējās puses Aukstajā karā.
Varšavas pakta parakstīšana bija kā Austrumu bloka atbilde uz Vācijas Federatīvās Republikas uzņemšanu NATO militārajā aliansē. Varšavas paktu paraksta Albānija, Bulgārija, Čehoslovākija, Vācijas Demokrātiskā republika, Ungārija, Polija, Rumānija un Padomju Savienība. Varšavas pakta ietvaros noteicošā loma bija PSRS, jo visas pārējās valstis, kuras parakstīja šo līgumu, bija PSRS satelītvalstis vai tās stiprā ietekmē.
"Objekta 1161" – pazemes komandcentra Varšavas līguma valstu augstākajam komandējošajam sastāvam celtniecība tika uzsākta 1985. gadā Baltkrievijā. Celtniecība notika īpašas slepenības apstākļos. Lai ienaidnieks nevarētu veikt satelītnovērošanu, virs būvlaukuma tika uzbūvēts milzīgs angārs, kas no kosmosa tieši tā arī izskatījās – kā angārs. Kas notiek zem tā, palika apslēpts. Aktīva tā celtniecība noritēja līdz 1991. gadam, kad sabruka Padomju Savienība un savu darbību beidza arī Varšavas līgums.
Tika pamesta arī pazemes komandcentra celtniecība, lai gan tas skaitījās pabeigts par 95%. Uz vietas esošā celtniecības tehnika un būvmateriāli tika izvesti un objekta uzraudzību pārņēma diennakts apsardze, kas tika īstenota līdz pat 2010. gadam. 2010. gada pavasarī objekta apsardzi pārtrauca un objekts tika izlaupīts. Maskēšanās angārs palika pat bez gofrētajām metāla loksnēm, toties objekts kļuva pieejams apskatei. 2010. gada rudenī vietējā vara aizbetonēja iespējamos piekļuves punktus un pat uz brīdi atjaunoja apsardzi. 2011. gada vasarā tika uzspridzināta angāra nesošā konstrukcija, zemes virspusē esošās komandpunkta konstrukcijas tika apbērtas ar zemi un vēlreiz noslēgtas iespējamās piekļuves vietas objektam. Tomēr, tomēr…
Varenās padomijas militārie objekti arī Latvijā strauji beidz savu pastāvēšanu. Pavisam nesen, kā pēdējo, nojauca Tirzas pazemes raķešu bāzi – no vienas puses loģiski, no otras – tomēr žēl. Kaimiņi leiši analoģiskā bāzē savā zemē ierīkojuši muzeju. Bet neba skumsim, un arī piedzīvojumu garša nav zudusi. Lūkojamies kaimiņvalstu virzienā.
Pāris mēnešu atpakaļ nācās pabūt Baltkrievijā cita projekta ietvaros un brīvajiem brīžiem biju nolūkojis divus objektus salīdzinoši netālu toreizējās apmešanās vietas. Pazemes raķešu bāzi toreiz arī apmeklēju un secināju, ka neatkarīgi no ģeogrāfiskās lokācijas tās visas izskatās apmēram vienādi. Varšavas līguma bunkuram (pazemes komandcentram) toreiz laika nepietika, taču, jau mājās esot, izpētījis netā pieejamo informāciju saprotu, ka man tur noteikti jānokļūst. Miera nebūs.
Līdz šim būts divus, maksimums trīs stāvus zem zemes, kas būtībā arī ir standarta bunkura vai patvertnes dziļums. Taču šeit – 45 (!) metri zem zemes! 10 pazemes stāvi. Divas pazemē esošas dzelzsbetona "mucas", katra ap 35m diametrā, virkne palīgtelpu un tuneļu. Jau aplūkojot vietējo baltkrievu digeru video youtubē, tas viss šķiet megaiespaidīgi.
Nokārtojam formalitātes un dodamies ceļā.
Kad navigācija mūs atved norādītajā vietā, tur ir vien meža ieskauta parasta pļava. Nelielais plakanais uzkalns pļavas vidū nezinātājam varētu šķist pat dabīgs veidojums. Brīdi maldījušies pa brikšņiem, atrodam no rezerves ieejas atbīdīto betona plāksni un, pārbaudījuši inventāru, dodamies iekšā.
Turpmākās stundas paies izpētot vienu no iespaidīgākajiem objektiem manā pilsētpētnieka karjerā. Objekta konstrukcijas ir rūsas saēstas un pārvietošanās pa tām ir bīstama. Tomēr pēc krietnas pusstundas sasniedzam 9. pazemes stāvu. 45 metri zem zemes. Tālāk nav kur – trepes beidzas ūdenī. Mērķis sasniegts.
Tekstā izmantota informācija no resursa: meridian28.com
