RĪGA, 30. augusts — Sputnik. Labklājības ministrijas (LM) dzīlēs nobriedusi svaiga ideja, kā ietaupīt budžeta izdevumus — apmaksāt darbiniekiem darbnespēju, sākot ar ceturto dienu, raksta http://www.db.lv/.
Aizdomīgi liels darbnespējas lapu daudzums, kas tika izrakstīts pagājušajos gados, uzvedināja ierēdņus uz domu, ka pienācis laiks taupīt. Šim nolūkam viņi rosina neapmaksāt darbiniekiem ne tikai pirmo slimības dienu (kā tas notiek tagad), bet pirmās trīs slimības dienas.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas ierosinājumu darba devējam nebūs jāmaksā darbiniekam par slimības pirmajām trim dienām. Plānos apmaksāt darbnespējas periodu no 4. līdz 11. dienai, ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās algas par 4. un 5. darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80% — no 6. līdz 11. darbnespējas dienai.
Savukārt Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūrai būs jāmaksā slimības pabalsts no 12. darba nespējas dienas, bet ne ilgāk par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja tā netiek pārtraukta, vai ne ilgāk par 52 nedēļām trīsgadīgā periodā, jā tā atkārtojas ar pārtraukumiem.
Līdz ar to ministrija piedāvā darbiniekam neatnākt uz darbu trīs dienas gadā, informējot par to savu darba devēju. Šīs dienas darbinieks var izmantot vienā reizē vai pa daļām. Savstarpēji vienojoties, darba devējs var apmaksāt vai neapmaksāt šīs dienas, un šajā gadījumā slimības lapā nebūs nepieciešama.
LM norāda ne tikai uz sava priekšlikuma plusiem, bet arī uz mīnusiem un atzīst, ka darba ņēmējiem tas ir finansiāli neizdevīgs, un var mudināt darbinieku doties uz darbu slimam.
LM priekšlikums ir saistīts ar slimības pabalstu pārmaksas gadījumu skaita palielināšanu pēdējos gados. 2016. gadā tas pieauga par 35%, salīdzinot ar 2015. gadu, bet salīdzinot ar 2014. gadu — par 52%. Ja 2014. gadā pabalsti tika piešķirti 222 900 gadījumos, tad 2016. gadā — 400 276 gadījumos, informē LM statistika.
Jaunā ideja 2018. gadā ļaus ietaupīt 4 miljonus eiro, 2019. gadā — 4,5 miljonus eiro, 2020. gadā — 4,9 miljonus eiro.
"Satraucoši ir tas, ka, pat neskatoties uz to, ka mēs nākamajā gadā plānojam ieguldīt veselības nozarē apmēram 200 miljonus eiro, tās tendences jeb prognozes nerāda uzlabojumus slimību lapu skaita ziņā. Tas nav pareizi. Ja mēs investējam līdzekļus, būtu svarīgi, ka mēs redzam arī kādu praktisku uzlabojumu," — uzsvēra Finanšu ministrijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola.
Tomēr, šķiet, šī ideja pagaidām netiek atbalstīta ne tikai parasto darbinieku, bet arī politiķu vidū. Piemēram, bijusī Labklājības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele uzrakstīja savā Twitter:
Ierosinājums ierobežot soc.adrošināšanas pabalstu slimības gadījumā nepieejamas veselības aprūpes apstākļos ir KAITNIECĪBA!
— Ilze Vinkele (@Vinkele) 29 августа 2017 г.
Labklājības ministrs Jānis Reirs arī negatīvi vērtē viņa vadītās ministrijas priekšlikumu, piedāvājot risināt negodprātīgu slimības lapu izrakstīšanas problēmu ar e-veselības palīdzību.
Reirs paskaidroja, ka LM ziņojums tika sagatavots valdības uzdevumā, bet viņš pats šos priekšlikumus vērtē negatīvi.
Pēc ministra domām, labākais risinājums būtu novirzīt naudu Veselības ministrijai e-veselības ieviešanai, vēsta TVnet.
Izskatās, ka Vienotība dara visu, lai pašlikvidētos. "Reirs neatbalsta Labklājības ministriju"… Das ist fantastish!
— Mārtiņš Kalaus (@kalaus_m) 29 августа 2017 г.
