RĪGA, 28.augusts — Sputnik. Pirmo reizi Eiropas vēsturē tās dabas gāzes pašnodrošināšana ir kritusies zem 50% sliekšņa. Lielā mērā tas noticis gāzes elektrostaciju jaudas palielināšanas rezultātā. ES valstu atkarība no piegādēm, tostarp Krievijas dabas gāzes importa turpinās augt līdz ar katru nākamo gadu. Tā uzskata eksperti, Starptautiskās enerģētikas aģentūras ziņojuma autori, vēsta Sputnik Igaunija.
Elektroenerģijas ražošana gan Eiropā, gan arī citos pasaules reģionos pieaug katru gadu, taču "jaudas sadale" degvielā izmantojamo enerģijas nesēju sarakstā pēdējos gados notikušas ievērojamas izmaiņas. Pirms dažām dienām Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) publicētā ziņojuma autori norāda, ka ogles ir atdevušas pirmo vietu dabas gāzei, kodolenerģijas un hidroenerģijas daļas gandrīz nav mainījušās. Arī atjaunojamo enerģijas avotu daļas pieaugums ir liels, tomēr vēja, saules, ģeotermālo ūdeņu un biodegvielas "svars" pagaidām ir pārāk mazs, lai to varētu salīdzināt ar dabas gāzes un ogles "svaru".
Ziņojumā atzīmēts, ka ogļu un naftas produktu izmantošana elektroenerģijas ražošanā pēdējo gadu laikā pastāvīgi sarūk, pazeminoties par 7%, ogles šobrīd tiek izmantotas par 7,1% mazāk, nekā pirms pieciem gadiem. Savukārt dabas gāzes patēriņš pieaudzis gandrīz par 6%, un 2016.gadā ieņēmis pirmo vietu elektroenerģijas ražošanai izmantotās degvielas sarakstā gan ESAO valstīs, gan arī ārpus šīs organizācijas.
Eiropa samazina ieguves apjomus
GasNaturally asociācijas prezidents Marko Alvera, kuru citē izdevums Euractiv, uzskata, ka gāzes lomas pieaugums enerģētikā atbilst Eiropas izvirzītajiem ekoloģijas mērķiem un tādēļ neizbēgami turpināsies arī pārredzamā nākotnē. Vienlaikus tas liecina, ka pieaug Eiropas atkarība no dabas gāzes importa. Pērnais gads šajā ziņā uzstādījis zināmu rekordu, jo importētās gāzes daļa kopējā Eiropas gāzes patēriņā pirmo reizi pārsniedza ES iegūtās gāzes daļu. Šis fakts ir saistīts arī ar to, ka pašu gāzes ieguve Eiropā 2016.gadā samazinājās vairāk kā par 3 miljardiem kubikmetru.
Gāzes apjoma pieaugums enerģētikā kļuva acīmredzams jau pagājušā gadsimta 90.gadu vidū. Speciālisti informē, ka pieaug nepieciešamība būvēt jaunus gāzes vadus Eiropā, pa kuriem tā varētu importēt arī dabasgāzi no Krievijas. KF uzņēmums "Gazprom" 17.augustā paziņoja par strauju gāzes pieprasījuma pieaugumu Turcijā (vairāk kā par 22%), vairāk kā par 13% Grieķijā, gandrīz par 25% Ungārijā. Pārdošana Bulgārijā pieaugusi par 11%, savukārt Serbijā — par 41%.
Runa ir par Eiropas kontinenta dienviddaļu, taču arī citi reģioni ir ieinteresēti saņemt lētu dabasgāzi, un pieprasījuma apjoms pieaug, lai arī mazliet atpaliek no pieprasījuma dienvidu reģionā. Kā ziņo Gazprom, pašreizējā gāzes vada "Ziemeļu straume" 2016.gadā vidējā slodze sasniedza 80%.
