RĪGA, 8. augusts — Sputnik. ASV paplašinātās sankcijas pret Krieviju varētu novest pie gāzes cenu pieauguma Eiropā un palielināt Krievijas piegādes traucējumu risku, uzskata starptautiskā reitinga un pētījumu aģentūra Standard & Poors (S&P Global Ratings), vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz izdevumu Praim.
"ASV likums, kas nosaka jaunas sankcijas pret Krieviju, ievērojami palielina nenoteiktību Eiropas gāzes tirgos. S&P uzskata, ka gadījumā, ja "Gazprom" būs spiests patstāvīgi finansēt jauno cauruļvadu būvdarbus jauno sankciju rezultātā, kompānijai izdosies neitralizēt finansiālās sekas, nekaitējot savai kredītspējai," — teikts aģentūras analītiskajā ziņojumā, ko citē portāls Praim.
Taču gadījumā, ja sankciju rezultātā veidosies vērojama aizkavēšanās vai jaunie cauruļvadu projekti tiks atcelti, iespējams gāzes cenu pieaugums, traucējumi piegādēs no Krievijas un gāzes krātuvju ekspluatācijas paplašinašanās, brīdina S&P.
Portāls Business Insider informē, ka vairāk nekā 50% patērējamās enerģijas ES iepērk citās valstīs. Šajos 50% iekļauti 90% naftas un 66% dabasgāzes — vairāk nekā jebkurā citā pasaules reģionā.
Pie tam vienas Eiropas valstis vairāk atkarīgas no enerģijas piegādēm salīdzinājumā ar citām. Vairākas valstis importē vairāk nekā 30% enerģijas. Vācija, ES lielākā ekonomika, importē vairāk nekā 60%, bet Francija, alianses trešā ekonomika, — aptuveni 45%.
Vairāku Austrumeiropas valstu atkarība ir vēl lielāka. Ungārija, Austrija un Slovākija importē aptuveni 60-65%, Lietuva — 75%, Latvija — 45%, Bulgārija — 37%, Čehija — 32%, Igaunija — 19%, Rumānija — 17%. Lielākā daļa šīs enerģijas nāk no Krievijas.
"Patiesībā no Krievijas nāk vairāk nekā 70% naftas un gāzes piegāžu, ko izmanto Bulgārija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Slovākija un Somija. Tā veido 62% dabasgāzes un 56% naftas, ko izmanto Čehija, un 53% dabasgāzes un 90% naftas, ko izmanto Polija," — teikts rakstā.
Jaunās sankcijas
ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja Kongresa apstiprināto likumprojektu par jaunajām sankcijām, kas vērstas pret Krieviju, Irānu un KTDR.
Likumprojekts paplašina virkni sektoru sankciju pret Krievijas ekonomiku. Tostarp, tas samazina maksimālo termiņu Krievijas banku finansēšanai, kuras atrodas ASV sankciju varā, līdz 14 dienām, naftas un gāzes sektora kompānijām — līdz 60 dienām (šobrīd tās ir 30 un 90 dienas attiecīgi).
Turklāt, tiek labots dziļūdeņu un arktisko šelfu projektu loks, kā arī naftas un gāzes projekti ar grūti iegūstamajiem krājumiem, kuriem aizliegts piegādāt aprīkojumu un tehnoloģijas. Ja iepriekš runa bija par visiem šāda veida projektiem Krievijas teritorijā ar sankciju sarakstā esošajām fiziskajām un juridiskajām personām, tagad sankcijas attiecas tikai uz jaunajiem projektiem, taču bez ģeogrāfiskās piesaistes. Ierobežojumu varā nonāk visi jauni projekti, kuros Krievijas sankciju varā esošajām kompānijām pieder 33% un vairāk.
Likumprojekts tāpat paredz, ka ASV prezidents varēs piemērot sankcijas personām, kuras grasās ieguldīt Krievijas eksporta caurulēs vairāk nekā 5 miljonus dolāru gadā vai arī miljonu dolāru vienlaicīgi vai sniegt projektiem pakalpojumus, tehnoloģijas, sniegt informācijas atbalstu. Turklāt, dokumentā atsevišķi tiek norādīts, ka ASV turpina pretoties "Ziemeļu straumes 2" gāzes vada būvniecībai.
Eksperti apgalvo, ka ar šādiem pasākumiem amerikāņi cenšas padzīt Krieviju no Eiropas enerģētikas tirgus, kaitēt "Ziemeļu straumes 2" īstenošanai un piespiestu Eiropu pirkt sašķidrināto gāzi no ASV. ASV likumprojekts tika asi kritizēts arī ES, piemēram, Vācijas ĀM uzsvēra, ka ar sankciju palīdzību Vašingtona pūlas nodrošināt amerikāņu sašķidrinātās gāzes piegādes ES.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers norādījis, ka "Eiropas Komisija aizstāvēs Eiropas biznesa intereses no amerikāņu sankcijas". Eiropiešus satrauca tas, ka sankcijas ļauj sodīt arī Eiropas kompānijas par dalību kopīgajos projektos ar Krieviju, piemēram, "Ziemeļu straumes 2" īstenošanā.
Eiropas Komisijas preses dienesta ziņojums liecina, ka Brisele nepieņems sankcijas pret ASV uzņēmumiem līdz brīdim, kamēr sankcijas neapdraudēs kādu no lielajām Eiropas kompānijām, kas sadarbojas ar Krieviju enerģētikas jomā.
