RĪGA, 27. augusts- Sputnik. Aizvien biežāk NASA runā par citplanētiešu drīzu uzbrukumu, "citplanētiešiem mūsu vidū" un dzīvības meklējumiem uz Marsa 2020. gadā. Arī Balkānos — virs Tito impērijas — tika novērotas neizskaidrojamas parādības. Par vienu no neparastākajiem novērojumiem intervijā Sputnik International pastāstīja bijušais Dienvidslāvijas GKS un pretgaisa aizsardzības komandieris Zvonimirs Jurjevičs.
1975. gadā Jurjevičs komandēja 172. aviācijas pulku, kas bija dislocēts Titogradas pilsētā (pašreizējā Melnkalnes galvaspilsēta Podgorica — Sputnik). Vairāku iemeslu dēļ šis pulks debesīs pacēlās biežāk nekā citi dienvidslāvu GKS pulki — 12000 lidojuma stundu gadā.
Rotaļas debesīs
Pirmo reizi Jurjeviča pulka piloti ar NLO tikās 1975. gada janvārī nakts lidojuma laikā. Bijušais komandieris pastāstīja, ka "šķīvītis" iespiedies lidmašīnu ierindā.
"Objekts izskatījās kā spīdoša lode, ļoti labi saskatāma, iespējams, desmitkārt gaišāka nekā tobrīd spilgtākā zvaigzne. Krāsa pastāvīgi mainījās: balta, dzeltena, gaišsarkana, oranža, atkal balta un tā tālāk. Tas parādījās no nekurienes, pēkšņi. Objekts tīšām piesaistīja sev uzmanību," — Jurjeviča teikto citēja Sputnik Lietuva.
Ģenerālis pastāstīja, ka objekts vienmēr parādījies 50 minūtes pēc dienvidslāvu lidmašīnu starta. Tika pat speciāli mainīts izlidošanas laiks, taču objekts vienmēr parādījās tieši pēc 50 minūtēm.
1975. gada 25. janvārī Jurjevičs nolēma pārtvert viesi. Un atkal 50 minūtes pēc starta parādījās objekts. Kad Jurjevičs devās tā virzienā, objekts mainīja kursu un pazuda. Rotaļa turpinājās vairākas dienas, un ik reizi Jurjevičs ziņoja par notiekošo uz Belgradu.
NLO medības
Reiz komandieris nolēma pēkšņi pacelt gaisā četras lidmašīnas. Divas izlidoja tūlīt, divām pārējām bija jāizlido mazliet vēlāk. Visiem pilotiem tika dota pavēle ievērot klusumu radio ēterā, lai pārliecinātos, ka šajos notikumos nav iejaukti ārvalstu spiegi un netiek noplūdināti lidojumu plāni.
"Tiklīdz stabilizēju lidojumu virs Cetinjes, objekts pēkšņi pavīdēja virs Budvas, pēc tam leitnants Mačeks ievēroja to virs Nikšičes. Pavēlēju Mačekam palikt uz vietas, pats devos paralēli Adrijas piekrastei un mēģināju noskaidrot, kādā attālumā atrodas objekts. Izrādījās — aptuveni 10 kilometri. Tuvāk pielidot tas neļāva. Tiklīdz samazināju ātrumu, attālums saglabājās. Palielināju, taču tas joprojām bija 10 kilometru attālumā," — atcerējās Jurjevičs.
Radars Prevlakas pussalā objektu "neieraudzīja", taču, kad no Belgradas ieradās divi padomju virsskaņas MiG 21, dienvidslāvu radariem izdevās fiksēt dīvaino viesi.
Taču arī ātrajiem MiG neizdevās pietuvoties "lodei", kur nu vēl panākt to. Kur nu! Jurjevičs stāstīja, ka objekts, kas pirms brīža traucās ar ātrumu 1700 kilometri stundā, pēkšņi atradās līdzās vajātājiem un lidoja ar ātrumu 80 kilometri stundā.
"Neko neredzu"
Vēl joprojām nav zināms, kas notika Dienvidslāvijas debesīs 1975. gadā. Speciālisti nenonāca ne pie kādiem slēdzieniem, bet no citām bāzēm Jurjevičam sāka zvanīt. Te pa jokam, te ar izsmieklu viņam vaicāja: sak, esam dzirdējuši, jūs tur kaut ko dzenājat, vai tik ne raganas. Galu galā komandieris deva pavēli pilotam ignorēt objektu, kas pēdējo reizi parādījās 1975. gada 12. februārī.
"Es gatavojos lidojumam, sēdos kabīnē, un pēkšņi atkal parādījās spīdums. Objekts devās tieši uz aerodromu. Tajā bija apmēram simt piecdesmit cilvēki. Visi pat iekliedzās. Es redzu objektu, bet izliekos, ka neredzu, jo pavēlēju to ignorēt. Eskadriļas komandieris pielēca kājās — sak, re kur tas ir! Bet es saku: nē, neko neredzu," — stāstīja bijušais Dienvidslāvijas GKS un pretgaisa aizsardzības komandieris Zvonimirs Jurjevičs.
Kopš tā laika dīvainais ceļinieks nekad vairs neparādījās.
