RĪGA, 16. augusts — Sputnik. Gandrīz puse Krievijas iedzīvotāju samazinājusi alkohola lietošanu pēdējā gada laikā, 39% vispār nedzer alkoholiskos dzērienus, liecina Krievijas sabiedriskās domas izpētes centra (VSDIC) pētījums, ko publicējusi RIA Novosti.
"Sadzīves narkotiku" patēriņa samazināšanās
VSDIC pētnieki atzīmē alkohola patēriņa līmeņa samazināšanās Krievijā. Pēc viņu datiem, 2009. gadā ceturtā daļa aptaujāto Krievijas iedzīvotāju ziņoja par to, ka nemaz nelieto alkoholiskos dzērienus, bet šogad – jau 39% (47% sieviešu un vīrieši 18-24 gadu vecuma grupā).
Laiku pa laikam iedzer 59% pilsoņu, taču lielākajā daļā gadījumu — ne biežāk kā pāris reizes mēnesī. Kopumā saskaņā ar rezultātiem, 16% respondentu lieto alkoholiskos dzērienus divas vai trīs reizes mēnesī, vīriešu vidū šīs radītājs ir 23%, starp sievietēm – 11%. Turklāt šī daļa ir lielākā 25-44 gadu vecuma grupā.
Tikai 4% respondentu atzinuši, ka sākuši vairāk lietot alkoholiskos dzērienus, par pretējo ziņo 44% aptaujas dalībnieku.
Komentējot šos datus, VSDIC informācijas politikas prakses un komunikāciju tehnoloģiju vadītājs Kirils Rodins atzīmējis šīs tendences nozīmi, proti, tā saucamo "sadzīves narkotiku" — ne tikai alkohola, bet arī tabakas – patēriņa daļas samazināšanos.
"No otras puses, mēs atzīmējam, ka veselīgs dzīvesveids izplatās aizvien vairāk. Jāatzīmē, ka īpaši spilgti šīs tendences izpaužas jauniešu vidē," — piebilda eksperts.
Nekaitīgs alkohols —kas tas ir?
Arī sociologi secinājuši, ka absolūtais vairākums aptaujāto Krievijas iedzīvotāju (80%) uzskata, ka visu veidu alkoholam piemīt negatīva ietekme. Vienlaikus viņiem piekrīt lielākā daļa no tiem, kas to lieto — 65%.
Par organismam nekaitīgu alkoholisko dzērienu eksistenci ir pārliecināti tikai 15% aptaujāto. Pēc viņu domām, tādu dzērienu Top —3 sastāda vīns, alus un konjaks.
Tomēr jautājums par to, kāds alkohola lietošanas veids ir labāks, lielākajai daļai aptaujāto nav skaidrs — 58% nevarēja sniegt konkrētu atbildi. Pārējie uzskata, ka labāk ir dzert bieži un pamazām (nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa respondentu) nekā reti, bet lielās devās (14%).
Aptauja veikta 3.-4. augustā, pēc telefona intervijas metodes, 1200 respondentu vidū. Statistikas kļūda nepārsniedz 3,5%.