Latvija – ES autsaideros sabiedriskajai kārtībai atvēlēto izdevumu jomā

CC BY-NC-ND 2.0 / Valsts policija / Государственная полиция Латвии
Государственная полиция Латвии - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Šī kategorija ietver izdevumus ugunsdzēsēju, policijas un cietumu uzturēšanai. Pārrēķinā uz katru iedzīvotāju Latvija tērē divreiz mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.

RĪGA, 16. augusts — Sputnik. Latvija ir kļuvusi par vienu no Eiropas Savienības autsaideriem sabiedriskajai kārtībai un drošībai atvēlēto izdevumu ziņā, liecina jaunākie publicētie Eurostat dati.

Флаг Латвии на правительственном автомобиле - Sputnik Latvija
Miljons budžetam: ministrijas tiek aicinātas taupīt uz transporta rēķina

Šī kategorija ietver izdevumus policijas, ugunsdzēsēju, tiesu un cietumu uzturēšanai. Uz katru Latvijas iedzīvotāju 2015. gadā tika tērēti 248 eiro.

Šis rādītājs ir zemāks tikai Polijā (247 eiro), Horvātijā (231 eiro), Ungārijā (230 eiro), Lietuvā (204 eiro), Rumānija (183 eiro) un Bulgārijā (173 eiro).

Visvairāk IKP sabiedriskajai kārtībai tērē Bulgārija (2,8%), Slovākija (2,4%), Rumānija (2,3%), Horvātija un Polija (2,2%). Mazākā IKP daļa Dānijai un Luksemburgai (1% katrai), Īrijai (1,1%), Maltai un Somijai (1,2%), Zviedrijai (1,3%), Austrijai (1,5%). Latvija sabiedriskā kārtībai un drošībai tērē 2% IKP — tikpat, cik būs jātērē aizsardzībai nākamajā gadā. Igaunija un Lietuva šai kategorijai piešķir attiecīgi 1,8% un 1,6% no IKP.

Vidēji Eiropas Savienībā tēriņi sabiedriskās kārtības un drošības vajadzībām sastāda 507 eiro uz cilvēku gadā. Lielākie izdevumi ir Luksemburgā (899 eiro), Lielbritānijā (792 eiro) un Nīderlandē (724 eiro). Vēl septiņās valstīs tiek tērēti vairāk nekā 500 eiro uz cilvēku gadā: Beļģijā (644 eiro), Īrijā (598 eiro), Zviedrijā (594 eiro), Vācijā (581 eiro), Austrijā (545 eiro), Francijā (535 eiro) un Itālijā (508 eiro). Kopumā 2015. gadā 28 ES valstis iztērējušas sabiedrības drošībai 258 miljardus eiro jeb 1,8% no IKP. Tas ir vairāk nekā tādām kategorijām kā aizsardzība (1,4% no IKP), kultūra un reliģija (1%), vides aizsardzība (0,8% no IKP).

Ziņu lente
0