RĪGA, 14. augusts — Sputnik. Kanādas bataljona galvenais spēks slēpjas tā spējā uztvert svešu kultūru, raksta Times Colonist.
Rīts Latvijā dislocētajā bataljonā sākas ar dažādu kafiju. Spāņi dzer smalka maluma kafiju, itāļi — ļoti melnu, kanādieši — vietējās markas rupja maluma kafiju Tim Hortons, un katrai valstij ir sava kafijas mašīna.
28 gadus vecais seržants Džeidens Kormjē telefona intervijā pastāstīja, ka visi kopā draudzīgi dzer rīta kafiju, neskatoties uz atšķirīgo gaumi.
Lielākā daļa Latvijā dislocēto kanādiešu ir Kanādas vieglo kājnieku pulka 1. bataljona motorizēto strēlnieku vienības. Viņu klātbūtne Latvijā ir viens no veidiem, ar ko NATO demonstrē savu apņēmību pretoties Krievijas iebrukumam Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā.
Latvijā izvietotais Kanādas vadītais bataljons ir no kultūru viedokļa daudzveidīgākais — to veido karavīri no Spānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Albānijas.
"Mēs esam multikulturāla valsts, un tas ir mūsu spēks," — saka Kormjē. "Mēs varam ienest NATO multikulturālismu, ko esam apguvuši Kanādā, un padarīt to spēcīgāku."
Militārais analītiķis Kristofers Klifords saka, ka, neskatoties uz strīdiem par aizsardzībai atvēlētajiem izdevumiem, Kanāda ir visas pasaules drošības balsts. Viņš atzīmē, ka Saūda Arābija un Dienvidkoreja armijas vajadzībām tērē daudz vairāk, taču tām nekad nepiedāvā iespēju vadīt ārvalstu misijas.
Kanādas karaspēks vienmēr ir bijis ekspedīciju spēks. Citas valsts pievēršas pašmāju misijām, piemēram, Dienvidkoreja cenšas panākt paritāti ar Ziemeļkoreju. Kanādas karaspēks jau sen ir gaidījis piedāvājumu vadīt vai atbalstīt ārvalstu operāciju un bijis tam gatavs.
Pēc Kliforda vārdiem, Kanādas bruņotajiem spēkiem labi izdodas tas, ko viņš dēvē par "drošības eksportu", pie tam efekts tiek panākts ne tikai ar ieroču spēku, bet arī pateicoties analītiķu, diplomātu un brīvprātīgo darbam.
"Mēs varam bez grūtībām nosūtīt puišus jebkur," — viņš stāsta. "Tāpēc, kad vajadzīgs kāds, kas stātos bataljona priekšgalā, visi vēršas Otavā."
Klifords uzskata, ka NATO operācija Baltijas valstis tiek veikta ar mērķi apturēt Krieviju, un fakts, ka Kanādas bataljonu veido dažādu valstu pārstāvji, sekmē šo aizturēšanu: jebkura sadursme ar šo bataljonu novedīs pie konflikta ar sešām valstīm, tāpat kā ar visu NATO kopumā.
Pēc Kliforda domām, Krievija Latvijā izmantos nevis atklātu militāro iebrukumu, bet gan slēptas darbības: ekonomisko embargo, robežu slēgšanu vai ieroču un sprāgstvielu slepenu nodošanu saviem piekritējiem valstī.
"Krievija var radīt problēmas Latvijā miljonos veidu, nenosūtot pāri robežai nevienu kareivi," — viņš skaidro.
Klifords atzīmēja, ka dislokācija Latvijā liek kanādiešiem ņemt vērā valsts kultūras īpatnības: daudzi Latvijas iedzīvotāji runā krieviski, dažiem tā pat ir dzimtā valoda, un liels skaits iebilst pret NATO bataljona klātbūtni valstī.
Kapteinis Dens Mazureks, bataljona informācijas speciālists, telefona intervijā pastāstīja, ko zina par Latvijas un Krievijas kultūras sakariem.
"Nesen aizgāju uz kino, un filmu demonstrēja ar subtitriem latviešu un krievu valodās," — viņš stāstīja. "Taču es neredzēju nekādu man naidīgu attieksmi. Līdz šim mums izrādīta ļoti silta uzņemšana."
