RĪGA, 13. jūnijs — Sputnik. Karavīri no Kanādas Latvijā izsaiņo mantas un pierod pie jaunajiem apstākļiem, bet daudzi vietējie iedzīvotāji apšauba, vai viņu klātbūtne valstī ir nepieciešama, raksta CBS News.
Kanādas karavīri ieradās Latvijā NATO misijas ietvaros, kuras mērķis ir apturēt Krievijas potenciālo agresiju Baltijas reģionā. Beztermiņa misija var turpināties bezgalīgi ilgi.
"Šeit ieņemam tikai aizsardzības pozīcijas — tā ir simetriska atbilde Krievijas darbībām," — paziņoja apakšpulkvedis Veids Ratlends, batajona komandieris, kura pakļautībā ir ne tikai kanādieši, bet arī sešu citu valstu kareivji.
Rietumu mediji stāsta, kā, atbildot uz "Krimas aneksiju" 2014. gadā un konfliktu Ukrainas austrumos, NATO dislocējusi vairākus tūkstošus cilvēku Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijas austrumos.
Latvijas valdība kanādiešus apsveica un izdalīja sarkanbaltsarkanās lentītes uniformām, taču daudzi Latvijas iedzīvotāji apšauba, vai NATO militārā klatbūtne Latvijā mainīs situāciju reģionā.
"Mēs nebaidāmies, — stāsta Rimants Maceiķis, kurš iepērkas Rīgas Centrāltirgū. — Mēs esam NATO daļa, un es nedomāju, ka Krievija mums uzbruks."
Tiesa, viņš piebilda, ka Kanādas bataljona dislokācija Latvijā vairo pārliecību.
Citi Latvijas iedzīvotāji NATO spēku ierašanos valstī uzskata par nevajadzīgu provokāciju.
"Nedomāju, ka vajadzētu noteikti kaitināt krievus, — norāda Kaspars Cibulis, kurš pēc pirkumiem ieradies kopā ar sievu un bērnu. — Viņi rīko savas mācības, mēs — savējās. Tam bataljonam nav nekādas jēgas, viss ir kārtībā."
Latvijā ir lielākā daļa krievvalodīgo iedzīvotāju visās Baltijas valstīs, aptuveni trešā daļa valsts sarunājas krieviski. Abu valstu vidū izveidojušies ģimenes un kultūras sakari, tāpēc daudzi Latvijā iebilst pret ideju, ka no Krievijas ir jāaizsargājas.
"Nedomāju, ka draudi pastāv, — stāsta Olga Silo, kura pārdod tirgū gurķus. — Es domāju, ka Krievija deva Latvijai brīvību un nepaņems to atpakaļ," — viņa skaidro, atsaucot atmiņā PSRS mierīgo sairšanu un Latvijas neatkarības iegūšanu 1991. gadā.
Kanādas brunoto spēku virsnieki piekrīt tam, ka kara draudi nav lieli, taču uzsver, ka viens no šī fakta iemesliem ir viņu klātbūtne.
"Es teiktu, ka iebrukuma draudi ir nelieli, lielā mērā tāpēc, ka NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums nosūtīt karavīrus — tas ir ļoti spēcīgs bremzējošs vēstījums," — stāsta apakšpulkvedis Ratlends.
Ratlends norāda, ka viens no galvenajiem Kanādas misijas uzdevumiem ir tikties ar Latvijas iedzīvotājiem svētkos, trenēties kopā ar viņu armiju un strādāt ciešā sadarbībā ar valdību.
"Ja arī ir Latvijas iedzīvotāji, kuri par mums nepriecājas, mēs šeit esam, lai aizsargātu visus, neatkarīgi no tā, ko jūs par mums domājat," — viņš klāsta.
Tikmēr kanādiešu armijas pilsētiņā aptuveni 45 minūšu ilga brauciena attālumā uz ziemeļaustrumiem no Rīgas karavīri pierod pie jaunās situācijas. Lielākā daļa nakšņos teltīs līdz brīdim, kad tiks pabeigtas kazarmas.
Seržante Anna Makīda no Vinipegas stāsta, ka 11 savas militārās karjeras gadus gaidījusi, kad varēs izmantot savas telekomunikāciju iemaņas.
"Man tas ir ļoti svarīgi, — viņa skaidro. — Es gribu dot savu ieguldījumu Kanādai. Ceru, ka šī misija būs lietderīga un ļoti priecājos par iespēju būt Latvijā."
