RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Krimu gaida Baltijas republiku liktenis – to iekļaušana PSRS sastāvā arī nebija atzīta, taču vienlaikus netika apšaubīta, vēsta Die Tageszeitung. Raksta pilns tulkojums publicēts InoSMI vietnē.
Savā nesenajā intervijā Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas līderis Kristiāns Lindners paziņojis, ka ir NATO austrumvalstu pusē, bet uzskata par nepieciešamu "atkal iekustināt attiecības ar Krieviju". Tas pirmkārt attiecas uz konfliktu Ukrainā.
"Lai izteiktos par tabu: baidos, ka nepieciešams uzskatīt Krimu par ilgstošu pagaidu pasākumu". Vācijas kanclere Angela Merkele neatbalstīja šo ideju: pēc viņas teiktā, Vācijas valdības un Eiropas Savienības nostāja jautājumā par Krimu ir "pilnīgi viennozīmīga un nemainīga".
Tiesa, par simtprocentīgu tabu runas nav. Rietumu valdības vairs netic, ka Krievija drīz atgriezīs Ukrainai 2014. gadā aneksēto pussalu. Sarunās ar Maskavu un Kijevu tās drīzāk koncentrējās uz notiekošo Austrumu Ukrainā. Bet pavisam cita lieta, kad par to runā tik viennozīmīgi. Tāpēc tik daudz uzmanības velta Lindnera teiktām, jo viņa partija pēc vēlēšanām var saņemt ārlietu ministra amatu.
Priekšvēlēšanu programmā Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas šī iniciatīva nav atspoguļota. Tiesa, partija vēlas turpināt dialogu ar Krievijas valdību, bet tajā pašā laikā pilnīgi skaidri dara zināmu: "Mēs, brīvie demokrāti, aicinām Krievijas valdību nekavējoties pārtraukt Krimas okupāciju, kas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, un karu Ukrainas austrumos".
Turpretī partijas vadībā pēdējos mēnešos skan Krievijai draudzīgi izteikumi. Partijas vadītāja vietnieks Volfgangs Kubickis pie katras izdevības kritizē pret Krieviju vērstās ekonomiskās sankcijas. Maijā pats Linders nosaucis par kļūdu Krievijas izslēgšanu no G8 pārrunu procesa.
Partijas pārstāvis Aleksanders Lambsdorfs, kurš nodarbojas ar Eiropas politiku, jūlija vidū paziņojis Deutsche Welle: "Domāju, ka veidosies tāda pati situācija, kāda radās ar Baltijas valstīm aukstā kara laikā. To aneksija, ko veikusi Padomju Savienība, arī netika atzīta." Tagad Lindners izmantoja šo salīdzinājumu savā intervijā.
Vācija nekad neatzina Baltijas aneksiju, bet pieņēma to, lai varētu sekmīgi īstenot satuvināšanas politiku ar PSRS. Kā konkrēti tas izskatījās? Piemēram, pēc tam, kad Lietuva 1990. gada martā paziņoja par izstāšanos no Padomju Savienības, Helmuts Kols un Francijas prezidents uzrakstīja vēstuli valdībai Viļņā. Jaunā valsts nevar tikt atzīta, Lietuvai jāatliek paziņojums par savu neatkarību, bija teikts vēstulē. Tolaik Vācijas valdība sarunājas ar Maskavu par Vācijas apvienošanu un Baltijas valstu interesēm, nevajadzēja traucēt šīm procesam.