Par to, kā Polijā rit protesti — lasiet Viktora Marahovska materiālā aģentūrai RIA Novosti.
Kāda oficiāla avīze atklājusi, ka masveida protestus lielās un mazās pilsētās finansējusi rietumu lielvalsts, kas pretendē uz hegemoniju.
Protestu organizatori visu noliedz.
Ak jā, piemirsu pateikt, ka runa nav par Krieviju, kur nelokāmās pastaigās klīst bērni Navaļnija un Kremļa propaganda meklē Valsts departamenta ietekmi.
Runa ir par Poliju un Vāciju, kas nupat sastapušās Eiropas iekšējā aukstā kara kārtējā sviedriem klātajā raundā.
Atgādināsim: pirms pāris nedēļām sakarā ar tiesu reformas gatavošanu, kas "mazina tiesu neatkarību" (pareizāk sakot, pastiprina valsts varas ietekmi uz tiesnešu izvēles procesu un samazina opozīcijas ietekmi), Polijā "aktīvisti" izraisīja jauna tipa protestus.
Tie saņēma poētisku nosaukumu "gaismas ķēdes". Lieta tāda, ka līdzjutēji vakaros stājās dzīvās ķēdēs ap tiesu ēkām (dažkārt — ar svecītēm) un simboliski aizsargāja tiesu varu no valdošās labējās partijas "Tiesības un taisnības" apķengāšanas.
Vienlaikus Polijas valdība izjuta atklātu spiedienu no Briseles — tai draudēja ar sodiem un sankcijām par tiesu reformu. Galu galā Polijas prezidents Duda piekāpās un pavērsās pret saviem partijas biedriem — vienu no reformas elementiem viņš nosūtīja atpakaļ, atkārtotai izskatīšanai.
Taču Polijas un Eiropas ierēdņu konflikts nav izsmelts, jo tas principā nevar izkustēties no vietas.
Lieta tāda, ka Brisele un Varšava ir sakašķējušās ne vakar vai pirms mēneša, bet gan jau pirms laba laika. Un tas ir noticis nevis Polijas demokrātijas likteņa, bet gan Eiropā valdošās hierarhijas dēļ.
No vienas puses, Polijas loma ES struktūrās ir visai liela. Tās bijušais "centriskais" prezidents Donalds Tusks pat ieņem EP priekšsēdētāja posteni (tas lielā mērā ir ceremoniāls amats, taču arī pietiekami daiļrunīgs).
No otras puses, Brisele patlaban pārsvarā ir Vācijas interešu rupors. Un tās bieži vien neatbilst poļu interesēm, turklāt tik izteikti, ka sākas bļāvieni, skandāli, sūdzības un lūgumi Amerikai. Piemēram, varam atsaukt atmiņā itiesas prasību pret "Ziemeļu straumi 2", ko Polija pērn iesniedza pret ES. Ņemot vērā naudu, ko gatavas ieguldīt (un pēc tam — nopelnīt) vācu kompānijas, ir skaidrs, ka vāciešiem nav ne mazākā iemesla mīlēt tādus "sabiedrotos".
Var atsaukt atmiņā arī poļu spītīgo nevēlēšanos pieņemt no Vācijas bēgļus atbilstoši Briseles kvotai.
Pie tam Varšava pastāvīgi atgādina, ka Briseli neuzskata ne par kādu noteicēju un pakļaujas ASV tieši. Varšava pērk no ASV "Patriot" par miljardiem dolāru, un pats Tramps ieradies Varšavā pateikties par to.
Vārdu sakot, Vāciju tas ar katru dienu kaitina aizvien vairāk. Un mūsu acīs divu sabiedroto starpā sākas kaut kas aukstajam karam līdzīgs, tikai ar kaismīgām īpatnībām.
Kaislīgais mediju karš izskatās tā:
Mēs jau rakstījām par to, ka vācu mediji apsūdzējuši Polijas Aizsardzības ministriju par "darbu krievu labā".
Tagad pienākusi Polijas kārta. Iknedēļas izdevums "Gazeta Polska" informē, ka "pučs Polijā finansēts no Vācijas puses".
Izdevums izskadro, ka pēdējo divu gadu laikā fonds "Akcija demokrātija", kas organizēja "gaismas ķēdes" visā Polijā, saņēmis "simtiem tūkstošu zlotu" — grantus no ārvalstu struktūrām, piemēram, Eiropas Klimata fonda. Savukārt fonda uzraudzības padomes vadītājs ir Kaijo Kohs Vezers, Vācijas Federatīvās Republikas bijušā finanšu ministra vietnieks. "Gazeta Polska" piebilst, ka viņš savulaik palīdzējis Krievijai saņemt naudu "Ziemeļu straumes" celtniecībai. Saprotiet paši, par ko ir runa.
…Tātad tie, kas stāv ar svecītēm rokās ķēdes Polijas pilsētās, vienlaikus ir gan Vācijas, gan Krievijas ietekmes aģenti.
Bez tam jāpiebilst, ka uzbrukumā Berlīnei valdošās "Tiesas un taisnības" pārstāvji iesnieguši Polijas Seima analītikas birojam pieprasījumu apstrādāt jautājumu, vai nebūtu iespējams pieprasīt no Vācijas vēl kādas reparācijas par Otro pasaules karu.
Starp citu, šokētie vācieši jau norādīja, ka viņi visu samaksājuši 50. gados.
Taču ar savu alternatīvo viedokli plaši pazīstamais Polijas aizsardzības ministrs Antonijs Macerēvičs paskaidroja, ka vācieši samaksājuši tikai par Polijai nodarīto kaitējumu, un tagad varētu samaksāt vēl — pateicībā. Viņaprāt, esot pamats paprasīt no Vācijas naudu arī par Varšavas sacelšanos.
Kāpēc? Tāpēc, ka sacelšanās rezultātā tālajā 1944. gadā padomju karaspēks nobremzējis pie Vislas, tāpēc PSRS nav ticis tik tālu uz rietumiem, kā būtu varējis.
Tas ir, poļi, sacēlušies pret Trešo reihu, izglāba no krieviem lielu daļu nākamās Rietumvācijas, un tai nāktos par to samaksāt.
…Kāpēc tas mūs ieinteresējis? Viegli pamanīt, ka šajā trakajā strīdā naudas un varas dēļ Krieviju piemin abas puses. Pie tam nevienai no tām pret mums nav nekādu jautājumu — mēs figurējam kā absolūtais ļaunums. Pie tam par ļaunumu Krievija kļuva 1944. gadā, kad atbrīvoja Poliju, un palikusi šajā statusā arī tagad, kad, apejot poļus, būvē savu gāzesvadu uz Eiropu.
Pēc būtības, mēs (Krievija — red.) šajā cīņā neesam iesaistīti. Patiesībā cīņa rit starp ES "vācu" diktātu, kas prasa pakļaušanos, un poļu vēlmi būt suverēniem. Tas ir, viņi, protams, nevēlas patiesu suverenitāti (no kurienes Polijai ņemt patiesu?). Kaut nu tā vismaz būtu tāda "pakļauties ne pakalpiņiem no Berlīnes, bet kungam no Vašingtonas".
ES ir izveidojusi Polijā atklātu ietekmes aģentu tīklu — "pilsoniskās sabiedrības neatkarīgās struktūras". Varšava nevar tās patriekt — struktūru ietekme ir pārāk liela, tās darbojas ilgu laiku, un ar tām saistīts pārāk daudz politiķu, mediju un tā tālāk.
No otras puses, Berlīne nevar vienkārši ņemt un stingri sodīt Varšavu — nākas domāt, ko teiks kungs.
Tāpēc sākusies informatīvā kampaņa.
Polijas priekšniecībai atlicis tikai sākt kontrpropagandu un atmaskot vācu-krievu spiegu stiķus.
Savukārt priekšniekiem ASV atliek tikai pasmieties un skaļi brīdināt abas puses, ka krievu spiegi ir visur.
Nu, bet mums atliek tikai novērot notiekošo un priecāties par to, ka pie mums nekas tamlīdzīgs nenotiek, jo nu jau pirms laba laika mūsu valsts ir papūlējusies atjaunot savas valsts suverenitāti.
Ne jau viltotu, līmenī "kā sev kungu izvēlēties", bet gan patiesu suverenitāti.
