RĪGA, 26. aprīlis — Sputnik. Ar vardarbību saistītās noziedzības pieaugums Vācijā noticis lielākoties atbraukušo skaita palielināšanas dēļ, teikts pārskatā "Policijas kriminālā statistika 2016. gadā", vēsta Sputnik Vācija.
Kriminoloģijas speciālists Kristiāns Pfeifers (Christian Pfeiffer) iesaka neizdarīt sasteigtus secinājumus un salīdzinājumus. Par ārzemnieku noziegumiem tiesībsargājošajām iestādēm ziņo biežāk nekā par noziegumiem, ko izdara tautieši, viņš skaidro statistikas kropļojumu.
Ar vardarbību saistīto noziegumu skaits Vācijā nopietni pieaudzis, bet ielaušanās zādzību skaits, gluži otrādi, samazinājies.
Šie dati minēti "Policijas kriminālās statistikas pārskatā 2016. gadam", ko 24. aprīlī prezentējis Berlīnē Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs (Thomas de Maiziere).
Šajā periodā būtiski pieaudzis slepkavību skaits (gan ar iepriekšēju nodomu, gan nejaušās), kā arī izvarošanas un seksuālās uzmākšanās gadījumu skaits.
Saskaņā ar statistiku par noziegumiem aizdomās turēto migrantu skaits pērn pieaudzis par 52,7% — proti, par 174 438 cilvēkiem. Par to iepriekš ziņoja laikraksts Welt am Sonntag. Pēc tā datiem, par kabatas zādzībām aizdomās turēto migrantu skaits sastāda 35,1%, par dzīvokļu zādzībām ar ielaušanos — 11,3%.
Kā raksta izdevums, migrantu īpatsvars starp aizdomās turētiem par smagu miesas bojājumu nodarīšanu, izvarošanu un seksuālo uzmākšanos sastāda 14,9%, bet starp visiem aizdomās turamiem — 8,6%.
"Pie tā, ka palielinās ar vardarbību saistīto noziegumu skaits, pārsvarā vainīgi bēgļi," — sacīja intervijā Sputnik pazīstamais kriminoloģijas speciālists Kristians Pfeifers (Christian Pfeiffer). Iemesls tam, viņaprāt, ir "jaunu cilvēku skaits vecumā no 14 līdz 30 gadiem " Bēgļu vidū tādu ir 37%, bet Vācijas iedzīvotāju vidū — 9%.
Vienlaikus viņš uzskata, ka ir starpība starp tiem, kuri bēg no kara Irākā, Afganistānā un Sīrijā un kuriem ir izredzes saņemt patvērumu, un cilvēkiem, kuri ieradušies Vācijā no Austrumeiropas vai Ziemeļāfrikas. Otrai kategorijai, saka kriminologs, bija skaidri teikts: "mēs jūs patiesībā nemaz nevēlamies. Ļoti žēl, bet jūs nepareizi saprotat atvērto robežu nozīmi. Jūs nevarat palikt Vācijā, jums ir jāatgriežas."
Šāda pieeja, izskaidro Pfeifers, izraisa dusmas un bēdas migrantu vidū, kuri, ciešot zaudējumus un briesmas, veikuši ceļu uz Vāciju. Rezultātā notiek tādi incidenti kā uzbrukumi sievietēm Ķelnē Jaungada naktī. To bēgļu vidū, kuriem nav nekādu izredžu saņemt uzturēšanās atļauju valstī, ar vardarbību saistīto noziegumu līmenis ir "ārkārtīgi augsts", atšķirībā no tiem, kam ir izredzes saņemt patvērumu.
Pfeifers uzsvēra, ka par noziegumiem, kas saistīti ar vardarbību, retāk ziņo policijai, ja tos nodarījuši vācieši, nevis ārzemnieki. "Ja Maksam uzbrūk Morics, iesniegumu policijā sniedz 13,4% gadījumu. Ja Maksam uzbrūk Mehmeds, rādītājs sasniedz 27%."
Kriminologs pieprasījis no politiķiem "enerģisku integrācijas programmu". Turklāt viņš uzskata, ka valstij konsekventāk jāīsteno tādu bēgļu izraidīšana, kuri pastrādājuši noziegumus vai kuriem nav izredžu palikt Vācijas teritorijā, "ja jau citādi nesanāk". Nepieciešams "strauji palielināt izmaksājamo naudas summu par labprātīgu prombraukšanu", lai stimulētu, piemēram, Ziemeļāfrikas un Austrumeiropas valstu iedzīvotājus atgriezties dzimtenē, taču lai tie vienlaikus neradītu neveiksminieku iespaidu, uzskata Pfeifers.
