RĪGA, 28.jūlijs — Sputnik. Ceturtdien ASV Senāts pieņēma likumu par sankcijām attiecībā pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju, vēsta RIA Novosti.
Par dokumentu izteicās 98 no 100 senatoriem, divi bija pret.
Iepriekš dokumentu ar ievērojamu balsu pārākumu (419-3) apstiprināja Kongresa pārstāvju palāta.
Tagad likums tiks nosūtīts prezidenta Donalda Trampa parakstam, kuram ir tiesības uzlikt tam veto. Veto pārvarēšanai Kongresam nepieciešamas divas trešdaļas balsu katrā palātā, kas, spriežot pēc pagājušā balsojuma, ir diezgan iespējams.
Sankcijas
Jauno ierobežojošo pasākumu kopums to spēkā stāšanās gadījumā varētu kļūt par vislielākā mēroga sankcijām kopš 2014.gada sākuma.
Likumprojekts paplašina virkni sektoru sankciju pret Krievijas ekonomiku. Tostarp, tas samazina maksimālo termiņu Krievijas banku finansēšanai, kuras atrodas ASV sankciju varā, līdz 14 dienām, naftas un gāzes sektora kompānijām — līdz 60 dienām (šobrīd tās ir 30 un 90 dienas attiecīgi).
Turklāt, tiek laboti dziļūdeņu un arktisko šelfu projektu loks, kā arī naftas un gāzes projekti ar grūti iegūstamajiem krājumiem, kuriem aizliegts piegādāt aprīkojumu un tehnoloģijas. Ja iepriekš runa bija par visiem šāda veida projektiem Krievijas teritorijā ar sankciju sarakstā esošajā fiziskajām un juridiskajām personām, tad tagad sankcijas attiecas tikai uz jauniem projektiem, taču bez ģeogrāfiskās noteikšanas. Ierobežojumu varā nonāk visi jauni projekti, kuros Krievijas sankciju varā esošajām kompānijām pieder 33% un vairāk.
Likumprojekts tāpat paredz, ka ASV prezidents varēs piemērot sankcijas personām, kuras grasās ieguldīt Krievijas eksporta caurulēs vairāk nekā 5 miljonus dolāru gadā vai arī miljonu dolāru vienlaicīgi vai sniegt projektiem pakalpojumus, tehnoloģijas, sniegt informācijas atbalstu. Turklāt, dokumentā atsevišķi tiek norādīts, ka ASV turpina pretoties "Ziemeļu straumes 2" gāzes vada būvniecībai.
Maskavas un Briseles viedoklis
Kremlī paziņoja, ka ārkārtīgi negatīvi vērtē likumprojektu. Ceturtdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins pateica, ka Krievijas atbilde uz iespējamām jaunām ASV sankcijām būs atkarīgs no likumprojekta gala varianta. Pēc viņa vārdiem, ASV rīcība ir "acīmredzami mēģinājumi izmantot savu ģeopolitisko pārspēku konkurences cīņā ar mērķi nodrošināt savas ekonomiskās intereses uz savu sabiedroto rēķina šajā gadījumā".
ES nosauca likumu par "Vašingtonas vienpusējo rīcību" un izteica raizes par ASV plāniem, jo viens no vissvarīgākajiem dokumenta lēmumiem ir ieviest ierobežojošus pasākumus pret Krievijas enerģētikas projektiem, tostarp Eiropā. Tas izraisa iebildumus arī liela mēroga amerikāņu kompānijām, kuru intereses izrādīsies iedragātas gadījumā, ja likumprojektu pieņems.
Dokumentu izskata uz liela mēroga kampaņas fona ASV par "Krievijas iejaukšanās" vēlēšanās un prezidenta Donalda Trampa loka "sakariem ar krieviem" (ko kategoriski noliedz valsts vadītāja loks) izmeklēšanu. Turklāt, likumprojektā piedāvātie pasākumi saskaņojas ar esošās ASV administrācijas politiku Eiropas enerģētikas tirgus iekarošanā, solot tai enerģētiskās drošības nodrošināšanu. Ar pēdējo tiek saprotama, pirmām kārtām, Krievijas izspiešana no šī tirgus, kura ir galvenais energoresursu piegādātājs ES valstīm un ASV konkurents.
