RĪGA, 27.jūlijs — Sputnik. Jaunajā politiskajā kustībā "Mēs — par", ko izveidojuši pieci Saeimas deputāti, kuri izstājās no "Vienotības" partijas, iestāsies arī fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, matemātiķis Andris Ambainis, garīdznieks Juris Cālītis un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki, pastāstīja šodien manifesta parakstīšanas pasākumā kustības pārstāvji.
Pagaidām tai pievienojušies 48 cilvēki, ieskaitot piecus Saeimas deputātus, kuri atstāja "Vienotību", — Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Ints Dālderis. Tāpat "Mēs — par" pievienosies bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, politoloģe Marija Golubeva, uzņēmējs Mārtiņš Staķis.
Manifestā tiek uzsvērtas tādas vērtības kā cilvēka brīvība, tiesību vērtība, "stalta publiskā pārvalde". Kustība iestājas par visiem pieejamu sabiedrības veselības aprūpi, vecāka gadagājuma cilvēkiem — integrētu sociālajā aprūpē, kā arī par izglītību, kura attīstītu radošo domu un kritisko domāšanu.
"Mēs — par tiesisku republiku, kurā likumam ir vara pār valdību, un taisnīgai tiesai — pār korupcijas ietekmi. Par valsti, kuru neapzog, " teikts manifestā.
Kustība iestājas par mērķtiecīgu valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, par "līdzpilsoņiem nepilsoņu vietā, par valsti, kura pastāv vienā valodā, un cilvēkiem, kuri var sarunāties dažādās, par spēcīgu daudzbērnu ģimeni, par ģimeņu tiesisko vienlīdzību, par latviešu atgriešanu mūsdienīgā Latvijā, tai skaitā inteliģences, un par dziļu integrāciju".
Manifestā uzsvērta kvalitatīvu un spēcīgu mediju un informācijas telpas nozīme, kura būtu brīva no naida un viltotām ziņām. Kustība iestājas par spēcīgu Latviju arvien ciešākā Eiropas valstu apvienošanā un par NATO sabiedrotajiem uz mūsu robežām.
Pievērš uzmanību sev krievu uzvārdi jaunās politiskās kustības līdzgaitnieku un domubiedru sarakstā. Un kaut arī Aleksejs Loskutovs un Andrejs Judins nekad netika izskatīti kā krievvalodīgo tiesību aizstāvji, cilvēku piesaistīšana partijā ar krievu vārdiem tīri teorētiski varētu piesaistīt "Mēs — par" daļu no krievvalodīgā elektorāta, kura šajā nozīmē varētu tikt izskatīta kā sava veida alternatīva "Saskaņai", kurai šobrīd pieder monopols krievu vēlētāju vidū.
Un ko nozīmē manifestā minētā "dziļā integrācija"?
Sputnik Latvija palūdza politologu Andreju Berdņikovu komentēt jaunās partijas perspektīvas krievvalodīgā elektorāta piesaistīšanā.
Pēc Berdņikova viedokļa, diez vai "Mēs — par" ir nopietnas cerības paspēkoties ar Ušakova partiju. Pirmkārt, tajā sastāvošie politiķi, maigi sakot, ir nepopulāri krievu vidū. Otrkārt, liberālisma idejas, kuras vada politisko spēku, drīzāk adresētas latviešu auditorijai. Jebkurā gadījumā, diez vai partija riskēs iestāties par jebkāda veida mazākumtautību tiesību paplašināšanu Latvijā.
Kā saka Berdņikovs, liberālismam Latvijā vispār ir dīvaina īpašība: mūsu liberāļi vienmēr ir gatavi ar abām rokām uzņemt neierobežotu bēgļu daudzumu, taču kad runa ir par krievu tiesībām — viņus nedzird. Tieši otrādi, citu reizi liberāļu apvienību politiķu izteicieni par krievvalodīgajiem skan asāk, nekā Nacionālās apvienības pārstāvju vārdi, atgādina politologs.
