RĪGA, 26. jūlijs – Sputnik. Turpinās restorānu īpašnieku konflikts ar Valsts Ienākumu dienestu (VID) pārbaužu metožu dēļ: nodokļu inspektori attaisnojas, uzņēmēji prasa mainīt sarunas stilu. Akcijai "Prasi čeku!", ko veic VID, ir jāsamazina ēnu ekonomikas daļu viesnīcu un restorānu biznesā, taču daži restorānu īpašnieki bija sašutuši par to, kā norisinās pārbaudes.
Piemēram, Rīgas restorāna 3 pavāri līdzīpašnieks Ēriks Dreibants pastāstīja sociālajos tīklos, ka VID darbinieki pratina restorāna darbiniekus apmeklētāju klātbūtnē un stundām ilgi sēž restorānā, pārvēršot to par personālo ofisu, kas rada tiešus zaudējumus, savukārt Berga bazāra vīna bāra Garage un restorāna Hot’e līdzīpašnieks Jānis Jenzis db.lv interijā paziņoja, ka VID darba stils viņam atgādinot gestapo.
Par to, ka VID darba stils bieži vien ir nepieņemams biznesam, teica arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Jānis Pinnis radio Baltkom intervijā.
Pēc viņa vārdiem, šobrīd asociācija cenšas vienoties ar VID par pārbaužu stila maiņu.
"Nedrīkst būt tā, ka iestādes darbs tiek apturēts uz divām dienām. Skaidrs, ka pārbaudes būs, tas ir normāli, taču tās nedrīkst traucēt darbu. Iepriekš analoģiska problēma bijusi ar Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudēm, taču mums izdevās ar viņiem vienoties par taktikas maiņu," —pastāstīja Pinnis.
Šobrīd asociācija kopā ar VID izstrādā kritērijus, ievērojot kurus, restorāns nenokļūs riska zonā no nodokļu nomaksas viedokļa un to mazāk traucēs ar pārbaudēm.
VID: nevienam nepatīk pārbaudes
VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa- Ādmine atbildēja uz restorānu īpašnieku pārmetumiem radio Baltkom ēterā. Pēc viņas vārdiem ažiotāža ap VID pārbaudēm saistīta ar to, ka vairums valsts iedzīvotāju kādā mērā ir saistīti ar sabiedriskās ēdināšanas nozari.
"Es uzmanīgi sekoju līdzi diskusijām medijos. Pirmkārt ne viss, kas teikts publiski, ir patiesība. Šogad mēs aktīvi uzsākām sadarboties ar daudzām asociācijām, ne tikai viesnīcu un restorānu, bet arī ar apsargiem, arī šajā nozarē mēs veicam pārbaudes. Taču restorānu bizness ir sabiedrībai acīmredzamākais, tādēļ tas izraisīja tādu ažiotāžu," — teica Kārkliņa-Ādmine.
Salīdzinājumus ar gestapo viņa uzskata par netaisnīgiem.
"Mēs nestrādājam kā gestapo, vienkārši nevienam nepatīk, kad viņu pārbauda. Mēs veicam pārbaudes, skatāmies, cik darbinieku strādā konkrētā vietā, pēc tam sēžamies tur, kur mums piedāvā vietu un pārbaudām dokumentus. Mēs prasām darbiniekus, lai viņi, kad būs laiks, pienāk pie mums. Uz vienu darbinieku sanāk ne vairāk par vienu minūti," atzīmēja Kārkliņa-Ādmine
