Tādi pasākumi kā ārstu streiks būtu vajadzīgs Latvijas sabiedrībai, ja kāds apgūtu to nesto mācību, taču ne valdībā, ne arī Veselības ministrijā neviens nesaprot, kas notiek.
Nē, skaidrs jau, ka veselības ministrei tagad ir svarīgākas darīšanas — viņai gaidāms ģimenes pieaugums. Novēlēsim viņai laimi ģimenē. Un tomēr kādam vajadzētu apjautāties, vai ir tiesības streikot ārstiem, bez kuru nosūtījumiem pacienti nevar nokļūt pie speciālistiem?
Nesen Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs pavēstīja Latvijas radio, ka ģimenes ārstu streika un neizrakstīto nosūtījumu dēļ speciālistus gaida dīkstāve.
Vienlaikus pie speciālistiem nenokļuvušie pacienti ieņem triecienā slimnīcu uzņemšanas nodaļas, tātad rada papildu slodzi personālam. Arī slimnīcu personāls uz savas ādas izjūt pacientu neapmierinātību. Kā nu ne — bez ģimenes ārsta nosūtījuma slimnīcu pakalpojumi izmaksā daudz vairāk! Tiem, kas neslimo, pastāstīsim ka ar nosūtījumu vizīte pie ārsta-speciālista Latvijā maksā četrus eiro. Bez nosūtījuma — vidēji 30 eiro.
Bet ja nu cilvēks nokļuvis kritiskā situācijā, ja viņš nevar gaidīt un viņam nav līdzekļu maksas vizītei pie streikojošā ģimenes ārsta vai dārgai operācijai? Ja steigšus vajadzīga recepte? Jāmirst nost?
Daudzu valstu normatīvajos aktos paredzēti streiku ierobežojumi dažādu profesiju un specialitāšu pārstāvjiem. Piemēram, iespējams, streiki aizliegti organizācijās, kas tieši saistītas ar iedzīvotāju dzīvi: energoapgāde, apkure un siltumapgāde, ūdens vai gāzes apgāde, aviācijas, dzelzceļa un ūdens transports, sakari un slimīcas. Vai varat iedomāties, kā ugunsdzēsējs atsakās dzēst liesmas, ja viņam netiks palielināta alga?
Tiesa, daudzi nepiekrīt tam, ka ģimenes ārsti Latvijā saņem maz. Latvijas Avīze publicējusi ģimenes ārstes Maijas Kudras (vārds mainīts, jo mediķe bīstas no grūtībām ar resertifikāciju), kura atzinās: viņa nespēj streikot, jo saprot, kā pēc tam skatīties acīs saviem pacientiem no laukiem, kuri zina, ka viņai ir pietiekami daudz līdzekļu, lai atpūstos ārzemju kūrortos biežāk nekā vienu reizi gadā.
Viņas kolēģe nesen ievākusies jaunā mājā, kuru nebūtu pa spēkam uzcelt nabaga ārstam, cits kolēģis atgriezies no ceļojuma Peru, vēl cits gatavojas doties uz Austrāliju… Izdevuma sarunbiedre skaidroja, ka lielākajai daļai ģimenes ārstu būtu jākaunas streikot. Starp viņas pacientiem ir daudz cilvēku, kuriem pienākusi operācijas rinda, taču viņi nevarētu to paveikt bez ārstes nosūtījuma.
Īpaši sašutusi viņa bija par to, ka pie vairākām streikojošo ārstu durvīm uzsprausts maksas cenrādis: pirmreizēja vizīte pieaugušajam — 20 eiro, atkārtota — 15 eiro; attiecīgi bērnam — 15 eiro un 10 eiro. Streiks ir laba iespēja nopelnīt ar maksas pakalpojumiem. Kudra ir pārliecināta, ka daudzi ģimenes ārsti pelna vairāk nekā ķirurgi, kuri veic smagas operācijas.
Vienlaikus Latvijas ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis sarunā ar rus.db.lv teica: "Man bieži uzdod jautājumu, cik saņem ģimenes ārsti. Ņemot vērā VID un CSP datus, kā arī ārstu biedrības aprēķinus, vidējā ģimenes ārstu darba alga ir 820 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tā ir atkarīga no ārsta pacientu skaita — jo vairāk, jo lielāka alga. Jā, ir ārsti, kam ir 3 tūkstoši pacientu, taču ir arī tādi, kam ir tikai 600 pacientu."
Nu, labi. Nesūkstīsimies par diktatora paņēmieniem. Lai jau streiko. Taču tādā gadījumā arī Veselības ministrijai nāktos tikt vaļā no administratīvi diktatoriskajiem niķiem. Patlaban ministrijai ir jāatceļ lēmums, kas nosaka: cilvēks var nokļūt pie speciālista vai uz operāciju galda tikai ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Tad triumfēs demokrātija pacientiem, kuri varēs pierakstīties uz pieņemšanu pie speciālistiem bez uzspiestā vidutāja, kas risina savas problēmas uz pacienta veselības rēķina.
