RĪGA, 21. jūlijs — Sputnik, Pāvels Kirillovs. Kopš nākamā gada kredītiestādēm tiks uzdots ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par klientiem, kuru kontos naudas apgrozījums pārsniedzis 15 tūkstošus eiro gadā. Vēl vairāk, no varasiestāžu modrās acs neizvairīsies pat tie Latvijas iedzīvotāji, kuri noenkurojušies ārzemēs. Vai pienācis laiks bažīties? Ar šo jautājumu Sputnik Latvija vērsās pie ekonomistes Jevgēņijas Zaicevas.
Viņa uzskata, ka gatavotie likuma "Par nodokļiem un nodevām" grozījumi liecina, ka valdība nepārzina valstī pieņemtos likumus.
Lieta tāda, ka no 2016. gada 1. janvāra jau stājās spēkā normatīvā akta grozījumi, kuri uzliek bankām un citām finanšu un kredītu iestādēm pienākumu ziņot VID par visiem kontu turētājiem. Pie tam iepriekš pieņemtie grozījumi nosaka, ka nodokļu dienestam jāziņo ne tikai bankām, bet arī, piemēram, lieliem tirdzniecības tīkliem, kuri laiž klajā lojalitātes kartes.
No otras puses, 15 tūkstoši eiro apgrozījuma ir visai nenozīmīga summa, tāpēc pārbaudēm var tikt pakļauta puse valsts iedzīvotāju, un VID fiziski nepietiks ne spēku, ne laika.
Sakarā ar nepieciešamību ziņot par ES strādājošo Latvijas valstspriederīgo kontu stāvokli, nav vajadzības turēt VID aizdomās par vēlmi "iegrābties" Latvijas viesstrādnieku naudā. Tā ir ES iniciatīva.
Pēc 2008. gada finanšu krīzes tika skaidroti tās iemesli, un par vienu no galvenajiem tika minēta kompāniju stāvokļa labvēlīgu atskaišu sagatavošana pievilcīgas biržas vērtības saglabāšanai. Tā nu dažus gadus vēlāk parādījās direktīva par stingrākiem gada atskaišu noteikumiem un kontroli.
Vienlaikus patlaban ES rit cīņa ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas — daudzi turīgi eiropieši migrē no vienas ES valsts uz otru, uzturoties katrā no tām tik ilgi, lai nenāktos kļūt par tās nodokļu rezidentu. Tāpēc radusies vajadzība kontrolēt naudas plūsmu, un tās ietvaros nodokļu dienesti saņem informāciju par visiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem. Pie tam ES valstu nodokļu dienesti sniedz ziņas viens otram.
Visbeidzot kontrole pastiprinās, ņemot vērā teroristu finansēšanas apkarošanu.
Tātad mēs aizvien vairāk tuvojamies tā saucamajai "totālas kontroles" sabiedrībai. Pēc Jevgēņijas Zaicevas vārdiem — vēs visi sēžam savos elektroniskajos būrīšos.
