RĪGA, 18. jūlijs — Sputnik Pāvels Kirillovs. Saeimas budžeta un nodokļu komisija atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas liks bankām un citām finanšu iestādēm reizi gadā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) informāciju par tiem klientiem, kuru konta apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus eiro. Tātad grozījumi skars daudzus Latvijas iedzīvotājus, raksta Kas Jauns.
Šobrīd līdzīga norma ir spēkā attiecībā uz klientu nerezidentu kontiem, bet no 2018. gada 1. janvāra tā atteiksies uz visiem privātpersonu banku kontiem. Jauninājums ieviests ar mērķi izskaust situācijas, kurās darbinieki, kuri oficiāli saņem minimālo algu, tās otru daļu saņem "aploksnē", turklāt to neslēpj, bet caur bankomātu ieskaita savā norēķinu kontā.
Kopš nākamā gada, pēc grozījumu autoru iecerēm, no bankām VID saņems informāciju par klientiem un viņu kontiem, ja apgrozījums (debeta vai kredīta) pārsniegs 15 tūkstošus eiro gadā. Darbs ar tādiem klientiem tiks veikts atsevišķi. VID noskaidros, kur viņi ir nodarbināti, cik saņem un tērē. Gadījumā, ja aizdomās turētais klients tērē pārāk maz vai pārāk daudz, viņam nāksies paskaidrot, par kādiem līdzekļiem viņš dzīvo.
Tiesa, Saeimas komisijas locekļi atzina, ka likums vēl jāapspriež, un proti — privāto datu aizsardzības jautājumā.
Savukārt FM skaidro, ka jau tagad, ja attiecībā uz fizisko personu ir aizdomas par nodokļu nemaksāšanu, tad to lūdz paskaidrot un iesniegt papildu ienākumu deklarāciju.
Jebkurā gadījumā tie, kuri ievēro visus normatīvos aktus attiecībā uz nodokļiem, var nesatraukties, mierina Finanšu ministrija. Jebkurā gadījumā gaisā karājas mēms jautājums: ja cilvēks tiešām saņem algu "aploksnē", kas viņam liks ieskaitīt skaidro naudu kontā, ja viņš zina, ka VID saņems informāciju par katru saņemto vai iztērēto santīmu?
Lai nu kā, ārzemēs strādājošie Latvijas iedzīvotāji ir sašutuši par vēstulēm no Latvijas bankām par to, ka, saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem, informācija no viņu kontiem tiks nosūtīta mītnes valstu nodokļu dienestiem, raksta focus.lv atsaucoties uz LNT.
Turklāt ārzemju bankas, kurās savus kontus atvēra Latvijas pilsoņi, reizi gadā arī nosūtīs informāciju Latvijas VIDam.
"Tā ir nekaunīga iejaukšanās privātajās lietās, jo mēs tur nestrādājam. Mēs tur nemaksājam nodokļus, bet mēs arī neizmantojam neko no Latvijas – iešanu pie ārstiem vai ko tādu," — apgalvo Guna.
"Mēs jau neesam biznesmeņi, mēs esam vienkāršie strādnieki. Nopelnām naudiņu, dzīvojam, braucam atpūsties. Tā ir cūcība! Ko meklē tās mazās zivtiņas? Lai meklē tās lielās zivis!" — sašutusi Sandra.
Savukārt Mārcis no Bostonas pilsētas Lielbritānijā uzskata, ka, pateicoties jauninājumam, agri vai vēlu Latvija mēģinās aplikt emigrantus ar saviem nodokļiem.
Turklāt runa ir ne tikai par Lielbritāniju. Informāciju vāks no 52 valstīm — ES valstīm, Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm un citām vienošanās dalībvalstīm. Pirmā tāda informācijas apmaiņa notiks jau septembrī.
Tomēr diez vai mūsu valstij izdosies "uzlikt ķepu" daļai tautiešu ārzemēs gūto ieņēmumu, ja tie ir legāli. Pēc Eiropas likumiem persona maksā nodokli tajā valstī, kurā saņem algu. Ja jūs saņemat algu ārzemēs un maksājat no tās nodokļus, tad Latvijai vairs nav nekas jāmaksā. Tas attiecas arī uz ES un Eiropas ekonomiskās zonas valstīm, kā arī citām valstīm, ar kurām Latvija noslēgusi līgumu par dubultas nodokļu aplikšanas atcelšanu.
