RĪGA, 20.jūlijs — Sputnik. Jo zemāks ir cilvēka izglītības līmenis, jo vairāk viņš tic informācijai sociālajos tīklos, liecina Kultūras ministrijas pasūtītais pētījums.
Tikai apmēram puse latviešu uzskata, ka dažādi mediji savādāk atspoguļo vienus un tos pašus notikumus. Vēl jo vairāk, ne visi aizdomājas par to, ka ziņu pasniegšanas veidi mēdz būt arī tendenciozi. 27% aptaujāto nespēja novērtēt savu spēju atšķirt patiesu informāciju no manipulācijas, jo nekad neesot par to domājuši.
Informāciju, kura iegūta ar meklēšanas sistēmu palīdzību (Google vai Bing), latvieši vērtē tik pat nekritiski: 26% pārliecināti, ka pirmā atrastā saite satur vispareizākos datus, savukārt 15% vispār par to nav domājuši. 61% uzskata, ka interneta meklētāja pirmie rezultāti ir vispopulārākie. (Patiesībā pirmā meklējumu sarakstā ir apmaksāta reklāma).
32% Latvijas iedzīvotāju kopumā tic informācijai, kuru var atrast sociālajos tīklos. Turklāt, jaunieši izrādījušies uzticīgāki par vecāka gadagājuma cilvēkiem: ziņām no sociālajiem tīkliem uzticas 54% respondentu vecumā no 15 līdz 24 gadiem un tikai 23% vecumā no 65 līdz 74 gadiem. 20% aptaujāto dalās ar informāciju internetā, nepārbaudot to, it īpaši tas raksturīgs jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
Informācijai, ko atrod sociālajos tīklos, uzticas 43% respondentu ar vidējo izglītību un 22% ar augstāko. 88% respondentu ar augstāko izglītību saprot, ka mediji un to saturs ietekmē sabiedrības viedokli. Taču 20% respondentu ar vidējo izglītību nespēja atbildēt uz šo jautājumu.
Uzticēšanās līmeni medijiem un sociālajiem tīkliem ietekmē arī ienākumu līmenis: jo augstāks tas ir, jo zemāka ir uzticēšanās. Tam, ka dažādi mediji savādāk atspoguļo vienus un tos pašus notikumus, piekrita 67% ar augstu ienākumu līmeni un 44% ar zemu, kā arī 66% rīdzinieku un tikai 31% Latgales iedzīvotāju.
Tie, kuri meklē informāciju tīklā latviešu vai angļu valodā, uzticas tai mazāk, nekā tie, kuri lasa ziņas internetā krievu valodā. Turklāt, tikai 15% Latvijas krievvalodīgo izvēlas latviešu medijus.
Gandrīz divas trešdaļas (63%) latviešu skatās Krievijas televīzijas programmas. Vispopulārākie kanāli it RBK, NTV Mir un RTR-Rossija. Savukārt Krievijas kanālu auditoriju sastāda ne tikai 82% krievvalodīgo, bet arī 52% latviešu. Visbiežāk viņi skatās filmas, seriālus (45%), humora raidījumus, koncertus un muzikālās programmas (33%) un ziņas (28%).
Vispopulārākā Krievijas televīzija ir respondentu vidū, kuri vecāki par 45 gadiem (vairāk, nekā 70%), cilvēku vidū, kuri jaunāki par 34 gadiem, telekanālus krievu valodā skatās mazāk, nekā puse aptaujāto.
