RĪGA, 16. oktobris – Sputnik. Dažiem emigrantiem, kuri no Latvijas devušies peļņā uz Lielbritāniju, Brexit jau ir sabojājis dzīvi, informē portāls LSM.lv.
Spaldinga ir viena no trim pilsētām, kur izveidojušās lielas un gandrīz neintegrējušās migrantu kopienas. Lielāko no tām veido poļi, tai seko lietuvieši un latvieši.
Daļa atbraucēju pilsētā atklājuši savu biznesu, orientējoties uz tautiešu apkalpošanu.
Veikals Pasaka Spaldingas centrā ir atvērts jau gadu. Tajā lielākoties iepērkas latvieši, lietuvieši un poļi, taču dažkārt iegriežas arī portugāļi.
Veikala saimniece Inese Arhipova nepriecājas par pārmaiņām imigrācijas politikā.
"Tas mani satrauc, jo skars manu biznesu. Cenas pieaugs, un mēs zaudēsim klientus, viņi sāks meklēt zemākas cenas, lētākus veikalus. Mūsējie jau tā rīkojas – viņi meklē ekonomiskākus variantus, iet uz veikaliem Lidl, Aldi," – stāsta Arhipova.
Pēc viņas domām, iespējams, jau pēc pāris gadiem nāksies slēgt biznesu. Līdzās esošajā ceptuvē, kur cep tradicionālo latviešu maizi, arī pārdzīvo Brexit dēļ.
"Mēs pelnām, pārdodot maizi par mārciņām, bet miltus pērkam Latvijā par eiro. Un valūtas kursa starpību mēs jūtam – pašlaik, šķiet, mēs ar to zaudējam 20-30% peļņas," — pastāstīja Harvest Bakery līdzīpašnieks Sergejs Luta.
Tomēr dažu labu gaidāmās pārmaiņas nesatrauc.
Piemēram, skaistumkopšanas salona Elegance īpašniece, friziere Liene Hofmane ir pārliecināta, ka viņas pakalpojumi būs vajadzīgi vienmēr.
"Kamēr cilvēks neslinko un ir gatavs strādāt, man šķiet, tādiem cilvēkiem nekas nemainīsies," – ir pārliecināta Hofmane.
Arī vietējās pašvaldības deputāts Džeks Maklins neuzskata, ka valstī dzīvojošajiem ES pilsoņiem nāksies atgriezties dzimtenē.
"Neapšaubāmi, daudzi referendumā balsoja par imigrācijas kontroli. Taču tas tika darīts ar domu par nākotni, nevis tāpēc, lai kādu padzītu no valsts. (…) Ja tā būtu, mums nāktos samierināties ar to, ka arī Lielbritānijas pilsoņiem no citām Eiropas valstīm nāktos atgriezties dzimtenē," – paskaidroja politiķis.
