RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Lietuvas Seima deputāti pārmet kultūras ministrei Liānai Ruokitei-Jonsonei: viņas izteikumi par to, ka neatkarības gados kultūra valstī ir gandrīz pilnībā iznīcināta, izprovocējuši "Kremļa medijus" publicēt materiālus, kas pazemo Lietuvas valsti, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Seima preses dienestu.
"Bez žēlastības nosodot neatkarības perioda kultūras politiku, ministre pašrocīgi devusi par Kremļa ruporu dēvētajiem izdevumiem citātu, kas pazemo Lietuvas kultūras politiku un visu neatkarības periodu," — preses dienests citē konservatoru līdera Gabrielusa Landsberģa teikto.
"Vai jums nešķiet, ka ministres vārdi, kura tieši neatkarības periodā ieņēma kultūras atašeja Zviedrijā posteni un kurai bija jāsniedz savs ieguldījums valsts kultūrā, nevis tās iznīcināšanā, kalpo par Krievijas propagandas instrumentu? Vai tās ir ministres neattapības sekas vai, gluži otrādi, vārdi ir apzināti vērsti pret Lietuvas valsti?" — atzīmē Landsberģis.
Partijas pārstāvis pieprasa ministres vārdu skaidrojumu vai tūlītēju to noraidīšanu, ja viņas izteikumi saparasti nepareizi.
Profesors Vitauts Juozapaitis ministres izteikumus dēvē par absolūtu bezatbildību. Parlamenta locekli pārsteidzis tas, ka Ruokite-Jonsone, kas reiz ieņēmusi kultūras atašeja posteni, drosmīgi noliedz visus neatkarības periodā panāktos ilgtermiņa ieguldījumus kultūras jomā.
"Vēl vairāk — kultūras ministre kļuvusi par vienu no galvenajiem pretvalstiskās propagandas avotiem!" — uzskata profesors.
"Pirms dažām dienām ministre Žinių radijo ēterā pastāstīja, ka 26 neatkarības gadu laikā Lietuvas kultūra ir tiktāl iztukšota, ka tagad viss jāsāk no nulles… Saprotiet, visa lietuviešu kultūra bija radīta pirms neatkarības atjaunošanas, pēc tam visi pie varas bijušie un kultūras sfērā strādājušie panākuši, ka līdz Ruokites-Jonsones nākšanai pie varas šajā postenī vairs nekas nav atlicis," — atzīmēja Juozapaitis.
"Tātad kultūru "iznīdējuši" gan prezidents Aļģirds Brazauskis, gan prezidents Valdas Adamkus, gan prezidente Daļa Grībauskaite, kura savus pienākumus pilda jau astoņus no 26 neatkarības perioda gadiem, kā arī tie, kas ieņēmuši kultūras ministra posteni, ieskaitot rakstnieku Sauļus Šalteni, Nacionālās prēmijas laureātu profesoru Vladimiru Prudņikovu, doktoru Darjusu Koli un visus vairāk vai mazāk pazīstamos kultūras un mākslas darbiniekus, pateicoties kuriem šī joma ir pacēlusi mūsu valsti starptautiskā līmenī," — teica deputāts.
Pēc viņa domām, politiskās pieredzes trūkums sniedzis ministrei "lāča pakalpojumu", par ko nākšoties maksāt visai Lietuvai.
