RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. ES valstu apkārtējās vides ministru tikšanās Igaunijā nesola revolucionārus panākumus ekoloģijas jomā, taču, iespējams, ļaus atrast atbildi uz jautājumu, kā glābt Parīzes klimata līgumu, kad no tā atteikušās ASV, vēsta Sputnik Igaunija.
Igaunijas ES Padomes prezidentūras oficiālais portāls informē, ka sekciju sēdēs ministri apspriedīs dažādas novācijas: no ekoloģisko projektu finansēšanas jaunajām formām līdz "viedajām pilsētām". Protams, viens no galvenajiem diskusiju jautājumiem, būs klimata izmaiņas un saistības, ko ES valstis uzņēmušās Parīzes klimata līguma ietvaros, kā arī privāto investoru piesaistīšana dabas aizsardzības projektiem.
ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums izstāties no Parīzes līguma apdraud visas Eiropas un citu līguma dalībnieku pūles samazināt cilvēka darbības kaitīgo ietekmi uz klimatu un bremzēt klimata pārmaiņas. Nesenajā G20 samitā Hamburgā Vācijas kanclerei Angelai Merkelei izdevās saņemt Trampa piekrišanu neatteikties no tālākām diskusijām un piedalīties atsevišķās dabas aizsardzībai veltītās programmās. Pasaules ekonomikas līderis — ASV — ir atbildīgas aptuveni par 20% siltumnīcas gāzu izmešu planētas atmosfērā.
Jāpiebilst, ka ES ministru tikšanos Tallinā vada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) direktors ekoloģijas jautājumos Saimons Aptons. Savulaik šis eksperts rosināja pārdomāt iespējas samazināt Igaunijas degslānekļa ieguvi un orientēt ekonomiku uz ekoloģiski nekaitīgākiem enerģētikas avotiem
"Igaunijas ekonomikas atkarības no deglānekļa mazināšana ir viens no ekonomikas, ekoloģijas un sociālajiem jautājumiem. Valstij nevajadzētu pasīvi gaidīt, kad izsīks tās degslānekļa krājumi. Ekonomikas uzplaukuma, iedzīvotāju veselības un labklājības uzlabošanas labad Igaunijai ir jāatrod veids, kā noregulēt ekonomiku uz zaļo pusi," — paziņoja Saimons Aptons.
Pēc OECD ziņojuma publikācijas Sputnik Igaunija aptaujāja valsts degslānekļa nozares pārstāvjus. Viņi pastāstīja, cik atbildīgi un efektīvi viņu uzņēmumi aizsargā apkārtējo vidi un mazina ekoloģisko kaitējumu. Neoficiāli viņi atgādināja, ka 70% enerģijas valsts saņem, dedzinot degslānekli, turklāt tā eļļa ir galvenais ne īpaši turīgās valsts eksporta ienākumu avots. Vēl viņi pajautāja, vai ESCD, iespējams, zināma mazās valsts ekonomikas glābšanas recepte, ja tiks pārvilkts krusts degslānekļa nozarei.
