RĪGA, 21. jūnijs — Sputnik. Ņemot vērā valdības negatīvo viedokli jautājumā par Latvijas un tās biznesa struktūru dalību gāzes vada "Ziemeļu straume 2" projekta īstenošanā, uzņēmumi Noord Natie Ventspils Terminals un AS Baltijas ekspresis pieprasa kompensēt negūto peļņu, informēja Baltijas asociācija "Transports un loģistika".
Uzņēmēji nosūtījuši savu lūgumu premjerministram Mārim Kučinskim. Viņi atgādina, ka valdība uzdevusi attiecīgajām ministrijām nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projektā, kā rezultātā sadarbības piedāvājums Ventspils ostai tika atsaukts.
Noord Natie Ventspils Terminals lūdz kompensēt neiegūto peļņu 2,5 miljonu eiro apmērā par kravas pārkraušanas pakalpojumiem, 2,5 miljonu eiro apmērā par kravas tehnoloģisko elementu nodrošināšanu, kā arī 0,7 miljonu eiro apmērā par kravas uzglabāšanu.
Baltijas ekspresis pieprasa kompensāciju 2,6 miljonu apmērā par loģistikas nodrošināšanu.
"Šis projekts terminālam būtu nodrošinājis darbu pusotra gadu garumā un neatsveramu atspaidu tehnoloģiskajā attīstībā un pieredzē. Mūsu termināla dalība "Nord Stream 2" projektā tika atbalstīta "Nord Stream 2" projekta galvenajā mītnē Šveicē, kur tika gaidīta Latvijas Republikas valdības oficiālā nostāja par Latvijas Republikas iesaisti loģistikas nodrošināšanā caur Ventspils ostu," — Noord Natie Ventspils Terminals valdes loceklis Aivars Gobiņš paskaidroja, kādu iemeslu dēļ pieņemts lēmums lūgt kompensāciju.
Maija vidū Ventspils brīvostas valde saņēma oficiālu informāciju par to, ka gāzes vada Nord Stream 2 projekts tiks īstenots bez Latvijas līdzdalības. Projektu īstenos Krievija, Somija, Zviedrija un Vācija, paziņoja Ventspils mērs, ostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Neskatoties uz valdības lēmumu par to, ka valsts pārstāvji ostas valdē balsos pret jebkādu ostas līdzdalību projektā, iepriekš Lembergs pieļāva, ka "Ziemeļu straumē 2" varēs piedalīties privātas firmas.
Pēc Lemberga domām, atsakoties piedalīties projektā, Latvija upurējusi savas intereses par labu valstīm, kas nevēlas tiešu gāzes vadu starp Krieviju un Vāciju.
"Ceru, ka baltkrievi, ukraiņi, poļi, čehi un slovāki Latvijai samaksās. Latvijas tautsaimniecības kopējie zaudējumi sasniegs aptuveni 100 miljonus eiro, tiešie zaudējumi pašvaldības budžetā – aptuveni 150 tūkstoši eiro," – atzīmēja mērs.
Iepriekš ostas valdes priekšsēdētājs ziņoja, ka Ventspils osta un divi tās termināļi – Noord Natie Ventspils Terminals un Eurohome Latvija – saņēma piedāvājumu piedalīties gāzes vada vidējā posma būvdarbos, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur ostu. Ostas pārvaldes aprēķini liecina, ka, piedaloties projektā, Latvijas ekonomika saņemtu 25 miljonus eiro.
21. aprīlī Latvijas valdība atteicās no jebkādas dalības "Ziemeļu straumē 2". Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pamatoja atteikumu ar to, ka projekts apdraudot valsts drošību un neatbilstot tās ekonomiskajām interesēm. Ministrs noraidīja visas Lemberga apsūdzības, nosaucot tās par spekulācijām.
