RĪGA, 26.jūnijs — Sputnik. ES valstu sabiedrība aizsardzībā nenozīmē tās militarizāciju, tas nodrošinās līderpozīcijas ražošanas un tehnoloģiju attīstībā, citē avīze La Repubblica Eiropas Savienības Augstāko pārstāvi ārlietās Frederiku Mogerīni.
Runājot par veltīgajām raizēm par ES dalībvalstu sadarbību aizsardzības jomā, Mogerīni kā piemēru minēja Brexit. Pēc viņas vārdiem, gadu atpakaļ, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no ES, daudzi uzskatīja, ka tas būs beigu sākums. Taču Eiropas Savienība kļuva vēl stiprāka: "Mēs sapratām, ka riskējam pazaudēt ne vien 70 gadus miera, bet arī tiesības un ekonomiku, kura pārgājusi uz izaugsmi. Kopā atradām veidu kā pārstartēt mūsu Savienību."
Terorisma draudu un starptautiskā saspringuma priekšā drošība līdz ar ekonomiski izaugsmi paliek par vienu no galvenajām eiropiešu nepieciešamībām, uzsvēra Mogerīni. Taču ES drošība paredz miera un stabilitātes nodrošināšanu ārpus Eiropas robežām un ne tikai ar diplomātijas palīdzību.
Pērn pieņemtā ES Globālā stratēģija ārpolitikā un drošībā paredz Eiropas Savienības pozīciju nostiprināšanu pasaulē, un tā patiešām ļāva tai spert soļus tālāk. Mogerīni atgādināja, ka kareivji ar Eiropas karogu uz uniformas ikdienu Vidusjūrā aiztur nelegālo migrantu pārvadātājus, glābj dzīvības, apmāca citu valstu militārās personas, cīnās ar pirātiem.
Briselē jau ir atklāts plānošanas un pārvaldes centrs bruņoto spēku apmācībai ārzemju operācijām; uzsāka darbu ES aizsardzības fonds, kura izdevumi sastāda 5,5 miljardus eiro gadā.
Tāpat ES līderi vienojās par naudas līdzekļu novirzīšanas mehānismu ātrās reaģēšanas specvienībai. Šīs ES "kaujas grupas" ar pusotru tūkstoti karavīru vēl ne reizi netika izmantotas, kaut gan pilnas gatavības līmeni tās sasniedza 2007.gadā, un radītas tās tika 2004.gadā. tās netika iesaistītas, pēc Mogerīni vārdiem, politiskās gribas trūkuma dēļ. Šo specvienību izmantošana varētu kļūt par ieguldījumu Eiropas un kaimiņvalstu drošībā, uzskata Eiropas Savienības Augstākā pārstāve.
Komentējot vienošanās, kuras tika panāktas Briseles samitā, RI Novosti nenosauktais informācijas avots paziņoja, ka ieinteresētās Eiropas Savienības dalībvalstis varēs realizēt savstarpējos projektus aizsardzības nozarē bez pārējo Savienības locekļu piekrišanas. Uz tā uzstāja Vācija, Francija, Itālija un Spānija.
