RĪGA, 24.jūnijs – Sputnik. Lielākā daļa vāciešu, itāliešu un britu uzskata, ka tuvākajā laikā no Eiropas Savienības līdz ar Lielbritāniju izstāsies viena vai vairākas valstis. Šādus rezultātus rāda franču kompānijas IFop pēc Sputnik.Viedokļi pasūtījuma veiktā aptauja, vēsta Sputnik Igaunija.
Saskaņā ar pētījuma datiem, vairāk nekā puse vāciešu (52%) un itāliešu (57%), kā arī gandrīz divas trešdaļas britu (64%) uzskata, ka tuvākajā laikā no Eiropas Savienības izstāsies viena vai vairākas valstis. Turklāt no tiem 55% britu, puse itāliešu (50%), 42% francūžu un 39% vāciešu uzskata, ka tādas būs vairākas valstis. Trešdaļa aptaujāto francūžu (33%) un itāliešu (32%), 39% vāciešu un tikai 18% britu uzskata, ka neviena valsts neizstāsies no ES.
Sputnik Serbija pētījuma rezultātus komentēja politologs no Belgradas Dragomirs Anželkovičs.
Pēc viņa teiktā, tikai lielas valstis var atļauties sekot Lielbritānijas piemēram, jo mazajām valstīm Brisele nesniedz demokrātiskas iespējas izstāties no ES, kā arī iestāties tajā.
"Vadošie ES spēku centri rada tādus nosacījumus, ka mazās valstis, piemēram, Ungārija, sastop šajā ceļā dažādas spiediena un draudu formas, ja tās atsakās pieturēties pie vispārējās politikas. Mazajām ES valstīm nākas izvēlēties: vai nu iekļūt lielās problēmās, vai nu piekrist uzspiestajam virzienam," — paziņoja Anželkovičs.
Pēc viņa vārdiem, pretoties tam var tikai lielas ES valstis.
"Pat Lielbritānijas gadījumā mēs redzam, ka izmaiņas tur notiek drīzāk kosmētiskas: valsts izlēma izstāties no ES, taču neatteicās no Eiroatlantijas kursa," — uzsvēra politologs.
Ja pat Lielbritānija var atļauties tikai formālas izmaiņas, tad ko var pateikt par mazajām valstīm, atzīmē Anželkovičs.
"Tādējādi mums veidojas sekojoša situācija: "otrās kārtas" valstis ir nobiedētas, un no ES neizstāsies, bet vadošajās valstīs, tādās, kā Francija un Vācija, elitei atkal izdodas apmānīt pilsoņus un uzspiest antinacionālas pozīcijas. Beigu beigās vairākums arī turpmāk tic vadošajiem medijiem un spriež ārkārtīgi pavirši, domājot tikai par īstermiņa sekām, atrodoties Eiropas Savienības sastāvā, un pavisam neaizdomājoties par ilgtermiņa sekām. Tātad tas ir gadījums, kad aiz kokiem neredz mežu," — nobeigumā teica eksperts.
