Eiropas Savienība bez debatēm pagarinājusi sankcijas pret Krimu

RĪGA, 19. jūnijs — Sputnik. Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri bez debatēm pieņēmuši lēmumu par ierobežojošo pasākumu pagarināšanu pret Krimu, teikts ES Padomes ziņojumā. Sankcijas pagarinātas uz vienu gadu.

Iepriekš ierobežojošo pasākumu darbības termiņš beidzās 2017. gada 23. jūnijā.

"2017. gada 19. jūnijā Padome pagarināja līdz 2018. gada 23. jūnijam ierobežojošos pasākumus, atbildot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo pievienošanu Krievijai," — teikts paziņojumā.

Atzīmēts, ka pasākumi attiecas uz ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā.

Liegums attiecas uz Eiropas Savienības pilsoņu un kompāniju investīcijām Krimā un Sevastopolē, ieskaitot aizliegumu Eiropas Savienības pilsoņiem iegādāties nekustamos īpašumus vai finansēt uzņēmumus Krimā. Aizliegta Eiropas kuģu noenkurošanās Krimas pussalas ostās, izņemot ārkārtas situācijas. Ierobežojumi attiecas arī uz produktu un dažu tehnoloģiju importu Krimas kompānijām, kas strādā transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarēs, naftas, gāzes un citu derīgo izrakteņu ieguves, izpētes un apstrādes jomās.

ES sankcijas pret Krimu pirmo reizi tika ieviestas 2014. gada jūnijā. Ierobežojumi sākās ar preču importu ES bez Ukrainas sertifikātiem, taču vēlāk ES aizliedza ievērojama daudzuma preču ievešanu Krimā no ES un pilnībā aizliedza investīcijas pussalas ekonomikā.

Krima un Sevastopole atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gada martā. Tautas balsošanas rezultātā 96,77% Krimas Republikas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju pauda atbalstu pussalas iekļaušanai Krievijas Federācijas sastāvā.

Krimas valdība organizēja referendumu pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Ukraina joprojām uzskata Krimu par savu īslaicīgi okupētu teritoriju. Kremlis atgādina, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, atbilstoši starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsojuši par pievienošanos Krievijai. Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēris, ka Krimas jautājums "ir slēgts".

Šī gada 15. jūnijā "tiešās līnijas" gaitā Vladimirs Putins atgādināja, ka valsts pagarinājusi atbildes sankcijas — pārtikas preču embargo līdz 2018. gada beigām. Viņš paskaidroja, ka Krievija pastāvīgi bijusi pakļauta sankcijām, tiklīdz sākusi celties kājās. "Ja nebūtu Krimas, izdomātu kaut ko citu Krievijas aizturēšanai," — viņš paziņoja. Tikai 2015. gadā Latvija kontrsankciju rezultātā zaudējusi vairāk nekā miljardu eiro, īpaši lielus zaudējumus cietuši piena ražotāji.