RĪGA, 16. jūnijs – Sputnik. Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, atklājot galvaspilsētā diskusiju "NATO – no Varšavas līdz Briselei. Alianses nākotne un pastiprinātā klātiene Baltijā un Polijā", paskaidroja, kādēļ Ziemeļatlantijas aliansei ir jāmeklē dialoga iespējas ar Maskavu.
"Dialogs ir nepieciešams, lai netiktu radīts jauns saspringums," — Vējoni citē RIA Novosti.
Pēc prezidenta viedokļa, neviens nevēlas aukstā kara atgriešanos. Viņš uzsvēra, ka Latvija ir solidāra ar NATO, piedalās starptautiskajās misijās Afganistānā, Malī, Irākā un citās valstīs, kā arī gatava ieguldīt savā aizsardzības spējā un darīt vēl vairāk.
"Kad Latvija pievienojās NATO, mēs domājām, ka garantējam sev drošību pārredzamajā nākotnē, taču tik pierādīts pretējs – karš Gruzijā, Krimas aneksija Ukrainā. Krievija parādīja, ka gatava pielietot spēku savu politisko mērķu sasniegšanai," — teica Vējonis.
Viņš atzīmēja, ka NATO spēku ierašanās Latvijā liecina par ātru reakciju uz mūsdienu draudiem.
Kanādas vēstnieks Latvijā Alens Osers pateica, ka Kanāda lepojas, ka strādā līdzās Albānijas, Spānijas, Itālijas un Polijas karavīriem, atbalstot Latvijas Bruņotos spēkus.
"Kanāda un Latvija strādā kopā, lai padarītu pasauli drošāku," — citē diplomātu Mixnews.lv.
"Mēs lepojamies un jūtamies glaimoti, ka Polija var būt par šīs militārās specvienības daļu Latvijā. Latvijas drošība – tā ir arī mūsu drošība," — uzsvēra Brudņicka.
NATO samitā 2016. gada jūlijā tika pieņemts lēmums par četru bataljonu dislokāciju Ziemeļatlantijas alianses austrumu flangā — Polijā un Baltijas valstīs. Latvijā dislocējamo daudznacionālo bataljonu veido karavīri no Kanādas, Polijas, Itālijas, Spānijas, Slovēnijas un Albānijas. Bataljona uzturēšanai tiks atvēlēti 8,9 miljoni eiro.
