12. jūnijs ir mūsdienu Krievijas dīvainākie svētki.
Pirmkārt, daudziem nav saprotams, kas tiek svinēts šajā dienā. Sākotnēji, 1992. gadā tā taču bija suverenitātes deklarācijas diena. Tā kā jokdari stāstīja, ka šajā dienā Krievija ieguvusi suverenitāti no nomalēm, 1998. gadā svētki tika pārdēvēti par "Krievijas dienu".
Daudzi uzskata, ka 12. jūnijā tiek atzīmēta pirmo Krievijas prezidenta vēlēšanu dienu, kas notika 1991. gadā, tieši gadu pēc suverenitātes deklarācijas pieņemšanas dienas.
Saskaņā ar tradīciju, Krievijas dienā valsts vēstniecības rīko svinīgas pieņemšanas. Tā kā neviens īpaši nevēlas pacelt glāzes par "suverenitātes deklarāciju", tostus uzsauc vienkārši "Par Krieviju!", neielaižoties niansēs.
Savu attieksmi pret šiem svētkiem nekad neesmu slēpis — es tos nesvinu. Nav jau tā, ka man tie nepatiktu, es vienkārši nesaprotu, par ko priecāties. Tomēr tā ir mana filozofiskā attieksme. Citi svin un saskata tajos jēgu. Dažs uzskata, ka Krievijas diena jāsvin kā pirmo prezidenta vēlešanu diena, jo mūsu valsti veidojusi spēcīga prezidenta vara. Citi svin mūsdienu dinamiskās un spēcīgās Krievijas dienu, un arī viņiem ir sava taisnība.
Es pats nesvinu 12. jūniju, taču atzīmēju, ka tā ir mainīgās Krievijas diena. Parādi par godu svētkiem 1992. gadā Maskavā noslēdza mašīnas ar LGBT pārstāvjiem, kuri nekautrējās apskauties skatītāju acu priekšā, toties tagad mēs vērojam īstus valsts svētkus.
Atsevišķa saruna ir par bijušajām padomju republikām. Principā, to valdībām vajadzētu atzīmēt šo dienu — Krievijas suverenitātes deklarācijas pieņemšanas dienu kā signālu suverenitāšu parādei. Krievija taču de facto piekrita pievienoties bēgļu kolonnai no PSRS, bet arī vadīt to, līdz galam neizprotot, ka PSRS ir "vēsturiskā Krievija", kuras mantinieces loma bija sagatavota mūsdienu Krievijai.
Taču jaunās valstis tikai vārdos bija solidāras ar KPFSR. Patiesībā tās pašas Baltijas valstis mēģināja no jaunās Krievijas valsts izkaulēt izdevīgākos noteikumus aiziešanai no PSRS. Galu galā radās iespēja lielākajai daļai Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju nepiešķirt atjaunotās valsts pilsonību.
12. jūnijs ir rezultātu apkopošanas diena, iespēja pārdomāt Krievijas — dinamiskas un mainīgas valsts — likteni. Iespējams, reiz šie svētki ieiesies ikdienā, tāpat kā savulaik tika ierasts un iemīļots 23. februāris, 8. marts un 1. maijs.
Tos, kas svin Krievijas dienu, apsveicu svētkos, kas nesvin — vēlu jauku noskaņojumu un vasarīgu sauli.
