RĪGA, 8.jūnijs – Sputnik. Vakar, pirmo reizi pēc savas stāšanās Krievijas Federācijas vēstnieka amatā Latvijas Republikā, Krievijas diplomātiskās misijas vadītājs Rīgā Jevgeņijs Lukjanovs tikās ar žurnālistiem. Par tikšanās iemeslu kļuva gaidāmā Krievijas Diena.
Sputnik Latvija veica preses konferences tiešraidi.
Tika runāts ne tikai par Krieviju. Runa bija par Latvijas un Krievijas attiecībām, NATO militārajiem spēkiem, kuri pietuvojušies Krievijas robežām, par ekonomiskajām sankcijām un mūsdienu demokrātiju. Un protams, par ģeogrāfiju, kuru, kā zināms, neizvēlas, ko atgādināja vēstnieka izmantotais Napoleona izteiciens, kurš ir mūsu ziņas virsrakstā.
Jāsaka, ka jaunais vēstnieks ir žurnālistu atradums – viņiem patīk sarunbiedri, kuri nelien pēc vārda kabatā. Viņa atbildes tiem izmantgotas citātiem, visspožākie ir atrodami mūsu materiāla beigās.
Par miermīlīgo bloku
Uz jautājumu par NATO, Latvijas un Krievijas trīsstūri Lukjanovs atbildēja optimistiski. Viņš teica: cik viņam zināms, NATO ir bloks, kas paredz vienīgi aizsardzību. Taču, viņš atgādināja, PSRS sabrukuma laikos Rietumi solīja, ka šis miermīlīgais militārais bloks ne par metru nekustēsies uz austrumiem. Taču Krievija tika pievilta.
"Igaunija atrodas 140 kilometru attālumā no manas dzimtās Pēterburgas. Mūs pievīla! Ne jau pirmo reizi," – uzsvēra viņš. Taču viņš ir pārliecināts, ka tā, drīzāk, ir Latvijas problēma – vai tai ir labi būt militārā bloka robežai.
Runājot par ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, Jevgēnijs Lukjanovs bija spiests atzīt, ka Latvija šajā jautājumā nav brīva savos lēmumos. Tā nepasludināja sankcijas pret Krieviju, tikai pievienojās tām. Taču daudzas rietumvalstis nemaz tik paklausīgi nepilda sankciju nosacījumus, kā to dara Latvija. Kas attiecas uz Krieviju, tad tai, kā teica vēstnieks, sankcijas, neapšaubāmi, ir nākušas par labu.
Par apakšvirsnieka atraitni
Atbildot uz jautājumu par Latvijas brīvprātīgo atteikšanos no dalības gāzes vada Nord Stream 2 būvniecības projektā, vēstnieks salīdzināja mūsu valsti apakšvirsnieka atraitni, kas pati sevi sodījusi.
Par Latvijas ekonomiku Lukjanovs izteicās kā eksperts, kurš 15 gadus nostrādājis bankā.
"Dotācijas – tas ir lieliski. Taču dotācijas nekad nesedz 100% izdevumu, kaut kas jāiegulda pašiem. Eirofondi – tas ir lieliski, bet tā ir aizlienēta nauda. Gada sākumā Latvija jau ir parādā Eiropai miljardu, tas ir viss Rīgas budžets. Atdot nāksies ar procentiem. Un uz kā rēķina tos nopelnīt?"
Kā apgalvo vēstnieks, austrumu kaimiņš nav zaudējis interesi par investīcijām Latvijā. Taču, kā viņš izteicās, naudai patīk miers un klusums.
"Es nedošu ne kapeikas valstij, kurā es nesaprotu, kas notiks rīt. Un es nesaprotu. Es protu skaitīt, es 15 gadus esmu strādājis analītiķa amatā bankās. Valstu riskus es aprēķināt māku. Uk kur šeit (Latvijā) ir prognozējamība? Kur šeit ir nodokļu reforma?"
Jebkurā gadījumā, vēstnieks pārliecināts, ka Latvija ir ieinteresēta labās attiecībās ar Krieviju. Un tai ir ko piedāvāt austrumu kaimiņam. Pirmkārt, tā ir infrastruktūra – ostas, ceļi un dzelzceļi.
Tāpat Lukjanovs aicināja Latvijas iedzīvotājus biežāk braukt uz Krieviju:
"Mēs gribam, lai jūs redzat Krieviju, lai izdarāt secinājumus par šo "briesmīgo" kaimiņu."
Ko Putins bija domājis?
Tālāk runa bija par krievu līderi. Lukjanovs atgādināja, ka nesen Vladimirs Putins paziņoja, ka viņš nav Eiropas līderis.
"Zināt, ko viņš ar to domāja?" jautāja žurnālistiem vēstnieks — "Viņš ir globālais līderis!"
Interesanti citāti no preses konferences
— Ja jums ir zināma atbilde uz jautājumu – neuzdodiet to man. — Kā lai es jums maigi atbildu?
Par Krievijas un Latvijas attiecībām:
— Ģeogrāfija – tas ir spriedums. Taču tā nav noteikti apsūdzība.
— Mūs nemīl, bet mēs taču neesam meitenes!
— Cik kilometrus Ķīnas vilciens iet pa Latvijas dzelzceļiem? 250 km? 250, starp citu, nav slikti. Taču pa Krieviju tas ved simtiem, pat tūkstošiem kilometru. Un jūs uzskatāt, ka attiecību veidošana ar Ķīnu ir iespējama bez Krievijas? Patiešām?
— Nevar izveidot vienas valsts globusu.
Par Nord Stream 2 gāzes vadu:
— Ja jums viss ir tik labi, ka pat 25 miljoni nav vajadzīgi…
— … nu labi, piedalās vācu ostas, piedalās zviedru ostas. Lai tur ielien krievu spiegi.
Par Ukrainas konfliktu:
— Nu labi, pieņemsim Krievija ir agresors Ukrainai. Ko tad pie mums dara 7,5 miljoni ukraiņu, 2,5 miljoni bēgļu un 5 miljoni viesstrādnieku, kuri atrodas Krievijā bez vīzām un bez speciālas kontroles?
— Pakasiet jebkuru krievu un jūs ieradzīties skitu!
Par sankcijām:
— Nolieciet jūs Krieviju kaktā – mums arī tā būs labi!
— Krievijā tagad ir viss. Pat demokrātija Krievijā ir, tikai sava!
— Ja Eiropas vērtības – tā ir geju Eiropa, tad mums ir citas vērtības, mēs esam atpalikuši.
Par NATO mācībām:
— Igaunijā savu armiju nesaskatīsi, tagad čaļi formā pastaigās – un kļūst redzami.
— Amerikāņu puiši pie jums pastaigās, kādam košļeni uzdāvinās. Varbūt, kādam arī nākotni.
