RĪGA, 11. jūnijs — Sputnik. Pēc ekonomiskās krīzes sākuma ES valstīs aktīvu darbu sāka nekomerciālās organizācijas (NKO), kuru beneficiāri "humānu" mērķu aizsegā vēlas gūt netiešus ekonomiskos vai imidža labumus "altruistiskās" darbības rezultātā, vēsta Sputnik Lietuva.
Pēc itāļu publicista Mario Sommosa domām, to vislabāk apliecina NKO, ko dažādās valstīs izveidojis un finansē "ungāru izcelsmes amerikāņu spekulants" Džordžs Soross. Rakstā, ko publicējis Sputnik Itālija, publicists komentēja Soros Foundation darbību Itālijā.
"Soross kļuva slavens 1992. gada septembrī, kad tēloja galveno lomu tā saucamās "Melnās trešdienas" notikumos, kuru rezultātā Anglijas Banka bija spiesta devalvēt sterliņu mārciņu. Šī operācija Sorosam ienesa aptuveni miljardu dolāru tīrās peļņas," — atgādināja Sommosa.
Absolvējis Londonas Ekonomikas skolu un 1954. gadā iekārtojies darbā kompānijā Singer & Friedlander, Soross sāka nodarboties ar spekulācijām, un par viņa mērķi kļuva nacionālās valūtas. 1992. gadā, apgalvo publicists, Soross piespieda Itāliju atteikties no Eiropas monetārās sistēmas un slepus pārdot viņa vajadzībām milzīgu daudzumu liru, kā rezultātā Roma zaudēja 48 miljardus dolāru.
"Kopš tā laika viņš turpināja nodarboties ar to pašu, ik reizi radot grūtības kādai valstij un rezultātā gūstot ievērojamu personīgo labumu. Kopš tā laika daudzas valstis viņu ir apsūdzējušas par tamlīdzīgām spekulācijām uz likuma robežas vai ārpus tā," — raksta publicists.
Pie tam Soros Foundation ir viens no galvenajiem narkotiku brīvas tirdzniecības piekritējiem pasaulē, atgādina Sommosa.
Lai "izdaiļotu" savu imidžu, Soross sāka finansēt pazīstamas nevalstiskās organizācijas, piemēram, Amnesty International, Human Right Watch, Center for Constitutional Rights, American Civil Liberties Union. Tāpat viņš nodibināja pats savas nevalstiskās organizācijas, kas nodarbojās ar migrantu problēmām un cilvēktiesību aizsardzību.
Labi zināms arī tas, kas viena no viņa darbības jomām ir politika — Soross ir ieguldījis simtiem miljonu dolāru amerikāņu demokrātu vēlēšanu kampaņās.
Hakeru uzbrukuma rezultātā Sorosa fondam Open Societies kļuva zināms, kā tiek finansētas vēlēšanu kampaņas un asociācijas, kas oficiāli nodarbojas ar cilvēktiesību aizsardzību dažādās valstīs.
"Izrādījās, ka daudzos gadījumos šī finansējuma mērķis bija politiskās situācijas destabilizācija valstīs, kurās šīs organizācijas strādāja. Dažos gadījumos mērķis bija tādas ekonomiskās un finanšu situācijas izveide, kas ļautu viņa organizācijai arī turpmāk gūt labumu," — ir pārliecināts Sommosa.
Publicists uzskata: lai saprastu, kas ir Džordžs Soross un ar ko nodarbojas dažas viņa dibinātās nevalstiskās organizācijas, atliek vienkārši ieklausīties viņa teiktajā. Intervijā CNN tiešā ēterā Soross faktiski pieļāva, ka varējis finansēt "revolūciju" Maidanā, lai "vestu pie varas ASV draudzīgu huntu". Šajā intervijā viņš atzina, ka organizējis līdzīgas operācijas arī Gruzijā, Kirgīzijā, Mjanmā un Irānā.
