Par to, kā un kāpēc Eiropā jūtama aizvien negatīvāka attieksme pret nekomerciālajām organizācijām no ASV, stāsta Svetlana Kalmikova radio Sputnik ēterā.
Amerikāņu NKO ir kritušas nežēlastībā. Itālija, Ungārija, Čehija un pat Polija, kura līdz šim tika uzskatīta par nesatricināmu ASV sabiedroto, izteikusies pret NKO, kas saņem finansējumu no Savienotajām Valstīm. Tām pašām, kas visā pasaulē popularizē globalizāciju un demokrātiju amerikāņu izpratnē. Visvairāk apsūdzību vērstas pret Džordžu Sorosu. Piemēram, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans nosaucis finansistu un viņa fondu "Atklāta sabiedrība" par apmaksātu politisko aktīvistu aizsegu. Čehijas prezidents Milošs Zēmans norādījis, ka Soross plānojis "krāsaino revolūciju" Čehijā. Savukārt Polijā valdošā partija "Likums un taisnīgums" apsūdzējusi miljardieri par to, ka viņš gatavo augsni musulmaņu bēgļu izmitināšanai Vislas krastos.
Būtu grūti apgalvot, ka šīs apsūdzības ir nepamatotas. Pēdējo gadu desmitu laikā Sorosa vārds atkal un atkal ir izskanējis visā pasaulē, kad runa bijusi par masu protestiem un valdības maiņu. Arī migrācijas krīze Eiropā jau no paša sākuma izskatījās kā labi izplānota un – pats galvenais – apmaksāta operācija.
Plašsaziņas līdzekļi Itālijā atgādina, ka Soross atklāti solījis piešķirt pusmiljardu dolāru NKO, kuras palīdz bēgļiem nokļūt Eiropas kontinentā. Pie tam, pēc žurnālistu domām, tādai "egoistiskai labdarībai" nav ne mazākā sakara ar palīdzību trūkumcietējiem, toties tā sekmē cilvēku tirdzniecību un stimulē kontrabandistus.
Pretenzijas pret Sorosu un viņa struktūrām ir lielas, tostarp arī pašās ASV. Ne velti miljardiera vārds izskanēja pret valsts prezidentu Donaldu Trampu vērsto "sieviešu maršu" kontekstā. Arī pats ASV līderis ir licis manīt, ka pietiek tērēt naudu "demokrātijas eksportam". Pienācis laiks pievērsties iekšējām problēmām. Iespējams dažas valstis pārāk steidzīgi nolēmušas izmantot situāciju, lai izmestu "mēslainē" amerikāņu finansētās nevalstiskās organizācijas.